A/s "Grindeks" ražošanas procesa notekūdeņu analīze

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	8
1.	LIKUMDOŠANAS UN MK NOTEIKUMU PĀRSKATS	9
1.1.	Likums par piesārņojumu	9
1.2.	Noteikumi Nr. 294: “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”	10
1.3.	Direktīva 96/61/EK “Par integrēto piesārņojuma novēršanu un kontroli” (IPNK)	11
1.4.	MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”	12
1.5.	Rīgas domes noteikumi Nr.22 „Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā”	13
1.6.	MK noteikumi Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli”	14
2.	LITERATŪRAS APSKATS	16
2.1.	Ūdens piesārņojums	16
2.2.	Ražošanas notekūdeņu piesārņojums	16
2.3.	Ķīmijas rūpniecības notekūdeņu piesārņojums un attīrīšanas metodes	17
2.4.	Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP) ķīmiskajās rūpniecības	19
3.	INFORMACIJA PAR A/S “GRINDEKS”	22
3.1.	Vēsture	22
3.2.	Produkcija	22
3.3.	Kvalitāte	23
3.4.	Ietekme uz vidi	24
3.5.	Vides politika	24
3.6.	Inovācijas un tehnoloģijas	24
3.7.	Piesārņojums un emisijas	25
3.8.	Turpmākie vides pasākumi	26
4.	AS „GRINDEKS” NOTEKŪDEŅU PIESĀRŅOJUMS	27
4.1.	AS „Grindeks” rūpniecisko notekūdeņu piesārņojums	27
5.	RAŽOŠANAS NOTEKŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA ESOŠAIS ANALĪŽU MODELIS	31
6.	RAŽOŠANAS NOTEKŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA PIEDĀVĀTAIS ANALĪŽU MODELIS	33
7.	MILDRONĀTA ZĀLES RAKSTUROJUMS	35
8.	TEHNOLOĢISKĀ PROCESA FIZIKĀLI ĶIMISKAIS RAKSTUROJUMS	36
8.1.	Mildronāts TP.1 – “Bromīda” iegūšana	36
8.2.	Mildronāts TP.2.1 – Elektrodialīze (Tehniskā mildronāta ūdens šķīduma iegūšana)	40
8.3.	Mildronāts TP.2.2. - Tehniskā Mildronāta iegūšana	44
8.4.	Mildronāts TP.3 - Tehniskā Mildronāta pārkristalizācija (Attīrītā mildronāta iegūšana	46
8.5.	Mildronāts TP.4 - Mildronāta substances iegūšana, fasēšana un pakošana (Mildronāta substances iegūšana)	49
8.6.	Mildronāts AP.2 - Etilspirta reģenerēšana no Mildronāta atsāļņiem	51
8.7.	Mildronāts AP.3 - Etilspirta reģenerēšana no Mildronāta substances atsāļņiem	52
9.	MILDRONĀTA RAŽOŠANAS BILANCE	54
10.	MILDRONĀTA RAŽOŠANAS NOTEKŪDEŅI	59
10.1.	Mildronāta ražošanas notekūdeņu piesārņojums pēc praktiskām analīzēm	60
10.1.1.	ĶSP spektrofotometriska noteikšanas metode	63
10.1.2.	Kopēja slāpekļa spektrofotometriska noteikšanas metode	65
10.1.3.	pH noteikšanas metode	67
10.2.	Praktiskas analīzes rezultāti	68
11.	LABĀKIE TEHNISKIE RISINĀJUMI MILDRONĀTA RAŽOŠANAS PROCESĀ	73
11.1.	Ūdens recirkulācijas dzesēšanās sistēmās	73
11.2.	Ūdens patēriņa samazināšana Elektrodialīzes procesā 1. un 2. pakāpē	75
11.3.	Notekūdeņu savākšana	76
11.4.	Vielu reģenerēšana	76
11.5.	Citi piedāvāti tehniskie risinājumi	76
12.	RŪPNIECISKO NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS METODES	78
12.1.	Attīrīšanas metodes no neorganiskas dabas piemaisījumiem	78
12.2.	Notekūdeņu attīrīšanas metodes no organiskas dabas piemaisījumiem	79
12.3.	Speciālās attīrīšanas metodes	81
12.4.	Notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju priekšrocības un trūkumi	83
13.	NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA	85
13.1.	Esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas	85
13.2.	Jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas	96
13.3.	Tehnoloģijas salīdzinājums	88
	SECINĀJUMI	90
	PIELIKUMI	91
	IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI	94

IEVADS
Jebkura rūpniecība rada vides piesārņojumu. AS “Grindeks”, kas ir lielākais zāļu ražotājs Baltijas valstīs, visvairāk rada vides piesārņojumu ar ķīmiskām vielām, tā kā zāļu ražošana tieši saistīta ar ķīmiju.
Savā maģistra darbā es apskatīju AS “Grindeks” oriģinālprodukta - Mildronāta zāles, ražošanas procesu, kas aizņem vadošu vietu “Grindeks” ražošanā.
Darba mērķis – novērtēt AS “Grindeks” un Mildronāta substances ražošanas notekūdeņus rūpnieciskajā kanalizācijā, ka arī to ietekmi uz apkārtējo vidi.
Darba uzdevums – veicot notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas praktiskas analīzes ar piedāvātu analīžu modeli, iegūt datus Mildronāta substances ražošanas notekūdeņu novertēšanai. Apkopojot Mildronāta ražotnes vides datus, sastādīt bilanci un aprēķināt notekūdeņu un citu atkritumu daudzumu uz 1 kg galaprodukta.
Beigās tiek apskatītas notekūdeņu attīrīšanas metodes, piedavāti labākie tehnniskie paņēmieni notekūdeņu piesārņojuma samazināšanai un salīdzinātas pašlaik esošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaunām, kuras būvēšana sāksies šogad.

1. LIKUMDOŠANAS PĀRSKATS
Dabas ūdens aizsardzības jomā pastāv virkne nacionālo normatīvo aktu, kas saskaņo Latvijas likumdošanu ar ES likumdošanas prasībām.
1.1. Likums par piesārņojumu
Šī likuma galvenais mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas.
Šis likums nosaka prasības, kuras piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram (fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu), un piesārņojuma novēršanas un kontroles kārtību, kā arī citas prasības. Piemēram, prasības, kas jāņem vērā, uzsākot, veicot un pārtraucot piesārņojošas darbības.
Likuma otrajā nodaļā ir pārskatītas prasības un nosacījumi attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu, ka arī piesardzības pasākumi, lai novērstu vai samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kā arī avāriju risku.
Piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos. [1]
Saskaņā ar 11. pantu, piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi,
veicot piesārņojošu darbību, operatoram jāievēro:
1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;
2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;
3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;
4) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes;
Emisijas limits -ir atļaujā noteiktais emitētās vielas daudzums vai citi faktori, izteikti noteiktos parametros, tādos kā daudzums, koncentrācija vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos, vai arī emitētās vielas daudzums vai koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos, kas nepārsniedz attiecīgo emisijas robežvērtību. Emisiju limiti ir jānosaka tā, lai tie ļautu izpildīt vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti teritorijai, kurā atrodas konkrētais uzņēmums. [4]
Emisijas robežvērtība - ir maksimālais emitētās vielas daudzums vai citi faktori, izteikti noteiktos parametros, tādos kā daudzums, koncentrācija vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos, vai arī emitētās vielas daudzums vai koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos. Emisijas robežvērtības nosaka konkrētām vielām vai vielu grupām. [4]
Trešajā nodaļā ir aplūkoti vides kvalitātes normatīvi un vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas: vides kvalitātes normatīvu noteikšanas stratēģija, ierobežojumi, kas saistīti ar piesārņojošam darbībām, vides kvalitātes normatīvu ieviešanas un rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai, un citas.