Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā pētīts pilsētas tēls Rīgas kinostudijas mākslas filmās, balstoties uz redzamo filmās, kā arī tā laika un mūsdienu pētījumiem latviešu kinematogrāfijā. Filmas tika izvēlētas pēc to pieejamības, visas apskatītās filmas ir pieejamas Rīgas kinomuzejā, kopskaitā 16 mākslas filmas, kurās tika meklētas pilsētvides un pilsētnieka attēlojuma kopsakarības un īpatnības. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apskatīts tas, kāpēc tieši mākslas filmas var tikt uzskatītas par laikmeta spoguli, otrajā nodaļā tiek apskatīts pilsētvides attēlojums, savukārt trešajā nodaļā tiek analizēts pilsētnieka attēlojums apskatītajās mākslas filmās.
Saturs:
Nr.
Sadaļas nosaukums
Lpp.
Ievads
3
Avotu un literatūras apraksts
6
1. nodaļa.
Mākslas filmas kā laikmeta spogulis
10
2. nodaļa.
Pilsētvides attēlojums mākslas filmās
12
2.1.
Pilsētas arhitektūras attēlojums
12
2.2.
Starppilsētu satiksmes attēlojums
14
2.3.
Pilsētas izklaides vietu attēlojums
15
3. nodaļa.
Pilsētnieka attēlojums mākslas filmās
17
3.1. Ikdienišķais pilsētnieks
17
3.2. Sadzīves attēlojums
20
3.3. Kolektīvisma slavinājums kino
22
Nobeigums
26
Izmantotie avoti un literatūra
27
La représentation de la ville dans le cinéma letton (1964 – 1982)
29
Pielikums
30
Darba fragments:
Ievads
Sākot ar pirmo kinematogrāfistu brāļu Limjēru (A. Lumière, 1862 – 1954, L. Lumière 1864
– 1948) uzņemtajiem pirmajiem kino kadriem 1895. gadā, kino kā mākslas veids ir saistījis
skatītāju uzmanību. Tas ir izsaucis apbrīnu un sajūsmu, uzdevis jautājumus un izsaucis neizpratni,
vilšanos, dusmas, rosinājis pārdomas, veidojis stereotipus. Kinematogrāfija ir viena no
demokrātiskākajām mākslām, jo plaši pieejama dažādiem sabiedrības slāņiem un neprasa labas
pamatzināšanas, turklāt tā ir arī sava laikmeta atspoguļotāja un dokumentētāja.
Latvijas vārds ar kino saistīts kopš 19. gadsimta beigu gadiem, kad Rīgā sāka demonstrēt
filmas. Rīgas kinostudijas vārds ir iegājis pasaules kinematogrāfijas vēsturē, galvenokārt
pateicoties Rīgas poētiskā dokumentālā kino novirzienam, it īpaši režisora Herca Franka (1926)
1978. gadā uzņemtajai īsfilmai „Par desmit minūtēm vecāks”. Rīga ir iegājusi kino vēsturē
arīdzan kā vieta, kur dzimis Sergejs Eizenšteins (C. Эйзенштейн, 1898 – 1948), viens
ievērojamākajiem režisoriem kino vēsturē, kurš pārmainīja 20. gadsimta sākumā valdošos
priekšstatus par kino, atdzīvinot tajā laikā visnotaļ statisko attēlu un padarot to dinamisku ar
montāžas palīdzību. Šie atklājumi izmainīja veidu, kā tiek veidota filma, un S. Eizenšteins ir
atzīts kino vēsturnieku aprindās par vienu no visu laiku ietekmīgākajām kino personībām.
Pētot pilsētas attēlojumu filmās, kas tapušas laika posmā no 1964. līdz 1982. gadam, tika
izvēlētas filmas, kas veltītas tā laika aktuālajai tematikai, jo tajās ir redzama tā laika pilsēta. Šis
laika posms, kad PSKP ģenerālsekretārs bija Leonīds Brežņevs (Л. Брежнев, 1906 – 1982), tika
apskatīts tāpēc, ka tieši šis t.s. stagnācijas laiks vislabāk raksturo padomju Latvijas
kinematogrāfiju. Tas ir laiks, kurā nostabilizējās filmu uzņemšanas sistēma, izveidota stabila
tehniskā bāze, parādījās Rīgas kinostudijas stiprās un vājās puses, tika radītas Latvijas
kinematogrāfijas vienības, kuras mūsdienās ir pieņemts saukt par klasiku. Vēl viens iemesls,
kāpēc tika izvēlēts konkrētais laika posms, ir tas, ka Latvijā t.s. stagnācijas periods sākās krietni
ātrāk nekā citur PSRS. Tas saistāms ar partijas funkcionāru, kas cīnījās pretī nacionālkomunistu
aktivitātēm – Arvīda Pelšes (1899 – 1983) un Augusta Vosa (1916 – 1994), abi bija LKP CK
pirmie sekretāri – darbībām latviešu pārkrievošanas panākšanā.
Šo materiālu pirkt komplektā ar citiem materiāliem ir izdevīgāk!
Materiālu komplekts Nr. 1133568
Pilsēta Rīgas kinostudijas mākslas filmās (1964.-1982.)
Interneta bibliotēka “Atlants.lv” aicina darbā vadītāju - piedāvājam pilnas slodzes darbu birojā Rīgas centrā ar iespēju plānot savu darba laiku, saņemot pamata atalgojumu un iespējas saņemt ļoti labu papildus atalgojumu par labiem darba rezultātiem. Lasīt tālāk.
OldoMeter ir Atlants.lv izstrādāta draugiem.lv spēle, kas ļauj ikvienam noskaidrot, par cik vecu tevi uzskata citi cilvēki, kā arī pašam pārbaudīt un uztrenēt savas spējas noteikt citu cilvēku vecumu. OldoMeter šobrīd jau ir kļuvusi par populārāko un visvairāk lietoto no draugiem.lv pieejamajām aplikācijām! Lasīt tālāk.
Atlants.lv reģistrēto autoru profilos tagad var ienākt ar “Draugiem.pase”. Tas nozīmē, ka ikviens interesents pavisam vienkārši var gan izveidot jaunu Atlants.lv reģistrētā autora profilu, gan arī ātri un ērti iekļūt savā jau esošajā Atlants.lv reģistrētā autora profilā. Lasīt tālāk.
Atlants.lv izmantošana man ir devusi iespēju smelties padomus, lai sakopotu savas domas un spētu sākt rakstīt savu referātu vai eseju. Palasot kāda cita darbu, uzreiz raisās domas un idejas, lai labi uzrakstītu savu darbu.