Tavs profilsProfils
Tavi darbiDarbi
Pievienot darbus
Atzīmētie
 
  • Neviens darbs nav atzīmēts!
Skatītie
GrozsGrozs
Reģistrēties
Ienākt
Autors:
Vērtējums:
Līmenis: Vidusskolas
Publicēts: Literatūras saraksts: 18 vienības
Valoda: Latviešu Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Avotu un literatūras apraksts    6
1. nodaļa.  Mākslas filmas kā laikmeta spogulis    10
2. nodaļa.  Pilsētvides attēlojums mākslas filmās    12
2.1.  Pilsētas arhitektūras attēlojums    12
2.2.  Starppilsētu satiksmes attēlojums    14
2.3.  Pilsētas izklaides vietu attēlojums    15
3. nodaļa.  Pilsētnieka attēlojums mākslas filmās    17
  3.1. Ikdienišķais pilsētnieks    17
  3.2. Sadzīves attēlojums    20
  3.3. Kolektīvisma slavinājums kino    22
  Nobeigums    26
  Izmantotie avoti un literatūra    27
  La représentation de la ville dans le cinéma letton (1964 – 1982)    29
  Pielikums    30
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Sākot ar pirmo kinematogrāfistu brāļu Limjēru (A. Lumière, 1862 – 1954, L. Lumière 1864
– 1948) uzņemtajiem pirmajiem kino kadriem 1895. gadā, kino kā mākslas veids ir saistījis
skatītāju uzmanību. Tas ir izsaucis apbrīnu un sajūsmu, uzdevis jautājumus un izsaucis neizpratni,
vilšanos, dusmas, rosinājis pārdomas, veidojis stereotipus. Kinematogrāfija ir viena no
demokrātiskākajām mākslām, jo plaši pieejama dažādiem sabiedrības slāņiem un neprasa labas
pamatzināšanas, turklāt tā ir arī sava laikmeta atspoguļotāja un dokumentētāja.
Latvijas vārds ar kino saistīts kopš 19. gadsimta beigu gadiem, kad Rīgā sāka demonstrēt
filmas. Rīgas kinostudijas vārds ir iegājis pasaules kinematogrāfijas vēsturē, galvenokārt
pateicoties Rīgas poētiskā dokumentālā kino novirzienam, it īpaši režisora Herca Franka (1926)
1978. gadā uzņemtajai īsfilmai „Par desmit minūtēm vecāks”. Rīga ir iegājusi kino vēsturē
arīdzan kā vieta, kur dzimis Sergejs Eizenšteins (C. Эйзенштейн, 1898 – 1948), viens
ievērojamākajiem režisoriem kino vēsturē, kurš pārmainīja 20. gadsimta sākumā valdošos
priekšstatus par kino, atdzīvinot tajā laikā visnotaļ statisko attēlu un padarot to dinamisku ar
montāžas palīdzību. Šie atklājumi izmainīja veidu, kā tiek veidota filma, un S. Eizenšteins ir
atzīts kino vēsturnieku aprindās par vienu no visu laiku ietekmīgākajām kino personībām.
Pētot pilsētas attēlojumu filmās, kas tapušas laika posmā no 1964. līdz 1982. gadam, tika
izvēlētas filmas, kas veltītas tā laika aktuālajai tematikai, jo tajās ir redzama tā laika pilsēta. Šis
laika posms, kad PSKP ģenerālsekretārs bija Leonīds Brežņevs (Л. Брежнев, 1906 – 1982), tika
apskatīts tāpēc, ka tieši šis t.s. stagnācijas laiks vislabāk raksturo padomju Latvijas
kinematogrāfiju. Tas ir laiks, kurā nostabilizējās filmu uzņemšanas sistēma, izveidota stabila
tehniskā bāze, parādījās Rīgas kinostudijas stiprās un vājās puses, tika radītas Latvijas
kinematogrāfijas vienības, kuras mūsdienās ir pieņemts saukt par klasiku. Vēl viens iemesls,
kāpēc tika izvēlēts konkrētais laika posms, ir tas, ka Latvijā t.s. stagnācijas periods sākās krietni
ātrāk nekā citur PSRS. Tas saistāms ar partijas funkcionāru, kas cīnījās pretī nacionālkomunistu
aktivitātēm – Arvīda Pelšes (1899 – 1983) un Augusta Vosa (1916 – 1994), abi bija LKP CK
pirmie sekretāri – darbībām latviešu pārkrievošanas panākšanā.

Autora komentārsAtvērt

Šo materiālu pirkt komplektā ar citiem materiāliem ir izdevīgāk!Izdevīgi!3
vienā

Materiālu komplekts Nr. 1133568
       Apskatīt materiālu komplektu Lejupielādēt materiālu komplektu
 

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Pilsēta Rīgas kinostudijas mākslas filmās (1964.-1982.)”.

Saite uz darbu:
http://www.atlants.lv/w/250396

Sūtīt

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase Google

Neesi reģistrējies?