Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
  • Pašpietiekamības skolas modelis un sociālā pedagoga lomas

     Bezmaksas!Novērtēts!

    Diplomdarbs150 Pedagoģija

Pašpietiekamības skolas modelis un sociālā pedagoga lomas
Faila izmērs:
2996 KB
Identifikators:

221043

 
Vērtējums:
Publicēts: 23.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Akadēmiskais
Literatūras saraksts: 110 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Tēma, priekšmets, objekts, mērķis, uzdevumi, hipotēze    37
1.  Institūcijas ietvars. Kopiena. Mezo līmenis. Pētījuma bāze    38
1.1.  Mācību iestāde    38
1.2.  Skolas darbības mērķis    39
1.3.  Pašreizējie uzdevumi    39
1.4.  Mācību programmas mērķis    40
1.5.  Pamatizglītības īstenošanas galvenie uzdevumi skolā    40
1.6.  Vadības struktūra    41
1.7.  Vadības uzdevumi    41
1.8.  Darba plānošana    42
1.9.  Mācību programmas    42
1.10.  Rehabilitācijas programma    42
1.11.  Skolotāju izglītības līmenis    42
1.12.  Telpas un vide    43
1.13.  Finansiālie avoti    43
1.14.  Institūcijas vēsture    43
2.  Vieta sabiedrības struktūrā. Makro un mezo līmenis. Teorētiskā daļa    44
2.1.  Valsts un sabiedriskā vara Latvijā    44
2.2.  Likumi    45
2.3.  Bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrācija vispārizglītojošās skolās stratēģija    46
2.4.  Institūciju funkcijas    47
3.  Izglītība, pedagoģija, audzināšana, motivācija mācīties un alternatīvās skolas    49
3.1.  Pedagoģijas filozofija    49
3.1.1.  IZGLĪTĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    50
3.1.2.  PEDAGOĢIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    52
3.1.3.  AUDZINĀŠANAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    55
3.1.4.  Pedagoģijas filozofijas attīstība    55
3.1.4.  PEDAGOĢIJAS FILOZOFIJAS NOVIRZIENI UN TO ATTĪSTĪBAS CEĻI    58
3.2.  Efektīva skola    62
3.2.1.  Skolas vadības sistēma    62
3.2.2.  Skolas pamatuzdevums    63
3.2.3.  Skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības    64
3.2.4.  Labs skolotājs    65
3.2.5.  Mācību metožu efektivitāte    66
3.3.  “Līderisma akadēmija”    68
3.4.  Motivācija mācīties    73
3.4.1.  Ievērojamu pedagogu atziņas par mācību motivācijas būtību mācību procesā    73
3.4.2.  Motīvs kā vajadzības izpausmes forma    76
3.4.3.  Griba kā mācību motīvs    77
3.4.4.  Attieksmes veidošanās mācību procesā kā motivējošs apstāklis    78
3.4.5.  Interese kā mācību motīvs    80
3.4.5.  Izziņas un sociālie motīvi    82
3.4.6.  Skolēnu mācību iekšējā un ārējā motivācija    84
3.5.  Skolas un ģimenes sadarbība    89
3.6.  Alternatīvās pedagoģijas teorijas 20.gadsimtā un metodoloģiskais salīdzinājums    90
3.6.1.  Kas ir alternatīvā skola?    90
3.6.2.  Alternatīvo izglītības teoriju metodoloģiskie pamati un konteksts    90
3.6.3.  Frīdriha Frēbela alternatīvā teorija    91
3.6.4.  Marija Montessori (1870 – 1952)    92
3.6.5.  Rūdolfs Šteiners (1861-1925)    95
3.6.6.  Selestins Frenē (1896 – 1966)    97
3.7.  Alternatīvās izglītības iespējas Latvijas kultūras un izglītības kontekstā    99
3.7.  Ļoti interesantie materiāli pedagoģijā portālā “Atlants”    102
3.8.  Sadarbības pedagoģija    103
3.8.1.  Attieksme pret skolēniem    103
3.8.2.  Brīvprātīgās mācības    103
3.8.3.  Idejas skolēnu spēju attīstībai    103
3.9.  Mihaila Petroviča Ščetiņina autobiogrāfija un skolas filozofija    107
4.  Anketēšanas rezultāti    112
4.1.  Skolēnu aptaujas rezultāti(102)Skolēnu ieteiktie problēmu risinājumi    120
4.2.  Skolotāju aptaujas rezultāti(125) Skolotāju ieteiktie problēmu risinājumi    126
5.  Ieteikumi un ierosinājumi    128
5.1.  Vaļasprieki    128
5.2.  Motivācija mācīties    131
5.3.  Manis papildinātie problēmu risinājumu varianti    135
6.  Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs    141
6.1.  Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs dažādās institūcijās    141
6.2.  Sociālās pedagoģijas darba principi    141
6.3.  Sociālā pedagoga pamatpienākumi    142
6.4.  Sociālā pedagoga funkcijas    144
6.5.  Sociālā pedagoga lomas Pašpietiekamības modeļa Skolā. Problēmsituācijas risinājuma varianti    145
  Noslēgums    150
  Hipotēzes pierādījumi. Pētījuma kritēriji. Pētījuma metodes    151
  Pateicības    152
  Anotācija, anotation    153
  Literatūras avoti    154
  Pielikums    159
  Skolas nolikums    159
  Skolēnu aptaujas anketa    163
  Skolotāju aptaujas anketa    165
  Sociālā pedagoga profesijas standarts    166
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

“Mēs nesam problēmu avoti: mēs esam līdzekļi, kuri nepieciešami, lai tās atrisinātu.
Mēs neesam izdevumi : mēs esam investīcijas.
Mēs esam ne tikai jauni cilvēki : mēs esam šīs pasaules cilvēki un pilsoņi.
Jūs dēvējat mūs par nākotni, bet mēs esam arī tagadne.”
Odrijs Čeninats, bērnu delegāts ANO Speciālajā Sesijā par Bērniem.
Kādēļ fokusēties uz bērniem?
• Investēšana bērnos ir investēšana nākotnē.
• Izmaiņas sabiedrībā – uz labāku vai sliktāku pusi– tieši ietekmēs bērnus.
• Sabiedrībai dārgi izmaksā bērnu pamešana novārtā.
Pasaule piemērota bērniem
ANO Speciālā Sesijā par Bērniem nosprauda konkrētus mērķus, lai nodrošinātu pasaules bērnu labklājību. Visas nācijas ir parakstījušas specifiskus mērķus, lai uzlabotu stāvokli veselībā, izglītībā, analfabētismā, nabadzībā, drošībā un vienlīdzībā. Samita dokuments deklarē: ”Mēs to darām, ne tikai tagadējai paaudze, bet visām paaudzēm, kuras vēl nāks. Nevar būt cēlāka nodoma kā dot katram bērnam labāku nākotni”.
Vairāk informācijas : www.unicef.org/specialsession/www.gmfc.org
Pārskats
Saki “Jā” bērniem
CE/AE/NVO/Baltijas valstīs 26 miljoni cilvēku ir apņēmušies atbalstīt kampaņu “Saki “Jā” bērniem”, dodot ieguldījumu vairāk nekā ceturtdaļai no atbalstītājiem visā pasaulē. Pasaules kampaņa mudina cilvēkus balsot par 10 bērnu prioritātēm. Mūsu reģionā “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” ir ieguvusi lielu balsu sakaitu. RTB ir koncentrējies uz kampaņu “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” kā tās centrālo reģionālās sabiedrības apzināšanas kampaņu 2003.-2004. gadam.
2000.gadā pasaules līderi pieņēma Tūkstošgades attīstības mērķus, lai pieņemtu izaicinājumu cilvēku attīstībai, ieskaitot nabadzību, slimības un dzimuma diskriminācijai. 2001.gadā sabiedriskās organizācijas sapulcējās Bukarestā, Rumānijā, lai pieņemtu “Reģions piemērots bērniem” – reģiona vīziju, kurā neviens bērns nav pamests. 2002. gada maijā ANO Vispārējās asamblejas Speciālajā Sesijā bērniem apņēmās izveidot “Pasauli piemērotu bērniem”. Kampaņa “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” atbalsta šo vīziju – paaugstināt sabiedrību, kurā dažādība ir respektēta, kurā katra bērna tiesības ir apstiprinātas, kurā neviens bērns nav izstumts.
Izstumšana
Katrs bērns zina, kā ir kad to kāds pamet. Tas sāp. Daudziem bērniem izstumšana ir dzīves sastāvdaļa. Viņi saskaras ar aizspriedumiem viņu etniskās izcelšanās, dzimuma vai sociālā slāņa dēļ, slimības vai tāpēc, ka viņi dzīvo institūcijās. Viņiem nav iespējams atklāt savu potenciālu. Vai mēs varam viņiem palīdzēt? Jā.
Bērnu tiesības
Katras reģiona valsts ir ratificējusi 1989. gada ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Konvencija par bērnu tiesībām atzīst, ka katrs bērns ir piedzimis brīvs, ar tiesībām, kuras ir katram cilvēkam – pilsoņu, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Izstumšana no sabiedrības – jebkurā gadījumā – ir bērnu tiesību noliegums.
Bērni
Bērni ir dabiskais barometrs. Viņi mums pasaka kā mēs dzīvojam kā ģimene, sabiedrība un nācija. Viena no visizteiktākajām pēdējās desmitgades izmaiņām ir bērnu skaita samazināšanās. 1989.gadā reģionā bija vairāk nekā 120 miljoni bērnu jaukāki par 17.gadiem. 2001.gadā šis skaitlis ir samazinājies līdz 105 miljoniem bērnu. Kaut arī bērnu skaits samazinās, arvien vairāk šie bērni saskaras ar izstumšanu un diskrimināciju.
• Nabadzība. 90 – to gadu beigās apmēram 18 miljoni reģiona bērnu dzīvoja nabadzībā, mājsaimniecībā uz katru personu izdzīvošanai dienā bija mazāk nekā 2.15 USD.
• Konflikti. Kopš 1989.gada viena trešdaļa reģiona iedzīvotāju ir cietuši no konfliktiem. 2002.gadā 2,2 miljoni cilvēki tika iekšēji pārvietoti un gandrīz 1 miljons cilvēku bija bēgļi.
• Invaliditāte. Daudzās reģiona valstīs institūcijās esošo bērnu - invalīdu skaits ir pieaudzis.
• Ievietošana ārstnieciskajās iestādēs. Gandrīz 1 miljons reģiona bērnu dzīvo patstāvīgās institūcijās.
• HIV/AIDS kauna traips. 2001.gada beigās reģionā bija 1 miljons cilvēku, kas slimo ar HIV/AIDS. HIV/AIDS ir visātrākais infekciju pieaugšanas ātrums pasaulē.
Ko mēs varam darīt?
• Atklāt sociālo izstumšanu un tās ietekmi uz bērniem.
• Veicināt sabiedrības diskusijas.
• Veicināt nediskriminējošu attieksmi, uzvedību, paradumus, politiku un normas.
• Sadarboties ar darbiniekiem, kuri aktīvi strādā pret izstumšanu un diskrimināciju, ieskaitot cilvēku tiesību grupu, jauniešu organizācijas un kampaņu grupas pret speciāliem izstumšanas jautājumiem.
“Reģions piemērots bērniem” uzsver, ka “Pasaule piemērota bērniem” radīšana vienīgi būs iespējama caur stingru, neparastu sabiedrības līdzdalību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties