Bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski - psiholoģiskais raksturojums

Latvijā par garīgi atpalikušu uzskatām bērnu, kuram psihiskās darbības ainā centrālo raksturojumu ieņem stabili, izteikti un neatgriezeniski intelektuālās darbības traucējumi, kas radušies organisku galvas smadzeņu darbības traucējumu rezultātā.(16;49)
Garīgās attīstības traucējumi aptver visu psihi kopumā:
neiropsihisko funkciju nepietiekamība,
intelektuālo traucējumu hierarhija.
Garīgās attīstības traucējumu psiholoģiskajā raksturojumā īpaši nozīmīgi ir domāšanas spēju (vispārināšanas, abstrakcijas), loģiskās atmiņas, uzmanības, iztēles un citu izziņas procesu traucējumi. Raksturīgas tādas īpatnības kā emocionālā nelīdzsvarotība, gribas vājums, visu psihisko procesu norises tempa un dinamikas traucējumi, valodas attīstības aizture un savdabība.
S.Liepiņa raksturo: ,, Bērns ar garīgās attīstības traucējumiem ir tāds, kam psihiskās darbības ainām centrālo raksturojumu ieņem stabili, izteikti un neatgriezeniski intelektuālās darbības traucējumi, kas radušies organisko galvas smadzeņu darbības traucējumu rezultātā”. (16;49)
Pasaules Veselības Organizācija rekomendē garīgās atpalicības iedalījumu pēc IQ četrās pakāpēs:
IQ 70-50 viegla garīgā atpalicība…