Nobeigums
Darba gaitā autors ir izteicis ideju, ka arī tiešo nodokļu likmes Latvijā ir stabilas un bez būtiskām izmaiņām, kas ļauj uzņēmējiem, darba ņēmējiem un valstij rēķināties ar nodokļu sloga radītajām izmaksām īstermiņā, tomēr kopumā to (likmju) sadalījums un apmērs salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas nodokļu likmēm pazemina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju dēļ augstajām darbaspēka un resursu izmaksām. Ņemot vērā, atsevišķu nodokļu un nodevu (piemēram, IIN, VSAOI, PVN) nesamērīgu apmēru attiecībā pret kopējo uzņēmējdarbības attīstības līmeni, ir vērojama tendence pieaugt gadījumiem, kad tiek īstenota nelikumīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Pamatojoties uz minēto, ir pamats uzskatīt, ka nepārdomāta, nesabalansēta un neracionāla nodokļu sloga noteikšana pasliktina valsts ekonomisko attīstību, kropļojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot ēnu ekonomiku. No ekonomiskā viedokļa nodokļi ir ekonomisko resursu sadales, nacionālā ienākumu pārdales un makroekonomiskās stabilizācijas līdzeklis, kas atspoguļo reāli eksistējošās ekonomiskās un finanšu attiecības. Latvijas nodokļu likmes ir stabilas, tās pēdējos trijos gados ir bijušas gandrīz nemainīgas, ja arī dažas likmes tika mainītas, svārstības bija ļoti minimālas.
Autors izteica arī viedokli, ka akcīzes nodokļa aprēķina kārtība un likme kopumā Latvijā stimulē negodīgu konkurenci, jo palielinās kontrabandas gadījumu skaits proporcionāli nodokļa lielumam. Ņemot vērā minēto, netiek iekasēti nodokļi, kā arī tiek stimulēta nekvalitatīvas preces izplatība. Minētais ne tikai būtiski samazina nodokļu ieņēmumu apjomu valsts budžetā, bet arī veicina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmērus, kas savukārt kropļu uzņēmējdarbības vidi attiecībā pret godīgiem uzņēmējiem un privātpersonām nodokļu maksātājiem.
…
