FR jēdziens ir jāinterpretē sašaurināti kopsakarā ar pieteicēja subjektīvajām tiesībām – papildus FR pazīmēm, par FR var runāt divos gadījumos:
1)ja privātpersonai bija tiesības no iestādes pieprasīt konkrētu darbību izpildīšanu;
2)ja iestādes darbības rezultātā ir tieši aizskartas vai var tikt aizskartas personas tiesības vai intereses.
Tajos gadījumos, kad tiesību normas nosaka personai tiesības uz kādu iestādes rīcību, šī rīcība atzīstama par FR neatkarīgi no tā, vai līdztekus rada personai kādu aizskārumu.
Jebkurš apgalvojuma (secinājuma) veidā pausts iestādes viedoklis (konstatējums) nav atzīstams par iestādes sniegtu izziņu (FR). Izziņa ir dokuments, kura tiek sniegtas ziņās (apliecinājums) par kādu konkrētu situāciju, ja šādu ziņu sniegšana ir attiecīgās iestādes kompetencē, un personai ir tiesības šādas ziņas no iestādes prasīt. Piemēram, par nodokļu samaksu, ģimenes stāvokli, personas sodāmību u.tml. Izziņu kā FR var pārsūdzēt, ja tajā sniegtās ziņas nav patiesas.
Tiesas kompetence faktiskās rīcības kontrolē pamatā aprobežojas ar attiecīgās FR tiesiskuma pārbaudi no procesuālo tiesību viedokļa.
UZZIŅA
Uzziņa ir viena no valsts pārvaldes darbību formām, tas ir speciāls APL institūts, ar kura palīdzību persona pieprasa skaidrojumu par savu tiesisko situāciju.
Uzziņa jānodala no Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma iesniegumiem, jo ar uzziņas prasīšanu persona nevis piedalās valsts pārvaldē, nevis pieprasa informāciju, bet prasa savas konkrētās tiesiskās situācijas izskaidrošanu. Atšķirībā no iesnieguma, uzziņa ir par konkrētu situāciju, nevis vispārīgi. Lai iestāde varētu atbildēt, personai jāizklāsta savi tiesiskie un faktiskie apstākļi, būtu vēlams arī norādīt savus juridiskos apsvērumus. Jānorāda arī, kāpēc uzziņa nepieciešama. Iestāde var vērtēt – sniegt uzziņu vai nesniegt-, ja nav norādīti visi nepieciešamie parametri.
Sniedzot atbildi uz uzziņu, iestāde skaidro, kā tā izmantotu savu rīcības brīvību konkrētā situācijā.
Uzziņai ir tiesiskas sekas attiecībā pret iestādi, bet ne pret indivīdu. Saņēmējam nav pienākuma rīkoties atbilstoši uzziņā norādītajam, bet iestāde nevar rīkoties pretēji tam, ko pati ir norādījusi uzziņā. AA, kas vēlāk tiks izdots, nevar būt nelabvēlīgāks kā pati uzziņa.
…
