Islāms un mūsdienu ideoloģija

Islāms – otrā lielākā reliģija pasaulē pēc kristietības – mūsu valstī tiek pieskaitīts „netradicionālām reliģijām”, un tas bieži nozīmē „nevēlams”.
Izraēlas/Palestīnas vēsture ir ļoti sena. Jau kopš Bībeles laikiem šī teritorija ir bijusi, galvenokārt, arābu kontrolē. Laika posmā no 1917. līdz 1947.gadam Palestīnā saimniekoja Lielbritānija. Pēc Otrā Pasaules kara ANO izstrādāja plānu par Palestīnas teritorijas sadali starp ebrejiem un arābiem, kas tā arī netika realizēts, jo 1947. gadā Lielbritānija atstāja Palestīnu, kā rezultātā sākās karš starp ebrejiem un apkārtējām arābu valstīm. Ebreji uzvarēja un 1948. gadā nodibināja savu valsti - Izraēlu. Vairums Palestīnas arābu bija spiesti pamest Izraēlas teritoriju un apmetās bēgļu nometnēs Gazā un Rietumkrastā, kas vēsturiski bija Palestīnas sastāvdaļas, taču kara rezultātā tās ieguva attiecīgi Ēģipte un Jordāna.
Vēlākie mēģinājumi panākt stabilu mieru Tuvajos Austrumos, no kuriem visnozīmīgākais bija Oslo miera process, nav vainagojušies panākumiem.
Svētie kari un pašuzupurēšanās ir kļuvuši par būtiskām Palestīnas un Izraēlas attiecību sastāvdaļām sākot ar 90.gadiem. Reliģijas un politikas saplūšana veicina Islāmu agresivitāti, ko vada Islāmu svēto karu līderis Fati alŠikaki, kurš uzskata, ka „bez mocībām mums nav ne dzīves, ne vēstures, ne pagātnes, ne slavas vai vērtību.”
Pēc dažādām terminoloģiju vārdnīcām, Islāms galvenokārt tiek definēts kā viena no pasaules viendievības reliģijām. Islāma piekritējus sauc par musulmaņiem. …