Vardarbība ir jebkāda ļaunprātīga darbība pret cilvēku, kas iespaido viņa veselību. Par vardarbību tiek uzskatīta tāda uzvedība, kas nav nejauša.
Par ģimenes vardarbību tiek uzskatīta vardarbība, kas veikta pret ģimenes locekli vai kādu personu, kas dzīvo ģimenē. Par ģimenes locekļiem tiek uzskatīti dzīvesbiedri, arī bijušie dzīvesbiedri, bērni, asinsradinieki. Vardarbība ģimenē ir neatbilstoša vai vardarbīga uzvedība, kas notiek starp diviem vai vairākiem cilvēkiem, no kuriem vienam ir spēja iedvest bailes, ietekmēt citus fiziski vai psiholoģiski. Vardarbība ģimenē ir viena no vardarbības formām pret bērnu, atstājot uz viņu milzīgu ietekmi, pat ja vardarbība netiek vērsta tieši pret viņi, bet pret kādu citu ģimenes locekli. [5;112] Vardarbību ģimenē nepieciešams uztvert kā fizisku, psihoemocionālu, seksuālu, vai citādu vardarbīgu aktu. [5;110] Tā ir ģimenes disfunkcijas pazīme.
Vardarbības veicēji ģimenēs vairākumā gadījumu vīrieši.
Vardarbība ir cilvēka pamattiesību pārkāpums. Cilvēka tiesību deklarācijas 3. pantā norādīts: "Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. " Minētās deklarācijas 5. pants paredz: "Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties vai sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu." [8]
Vardarbība pret bērnu ir bērna tiesību uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību pārkāpums. Visas šīs tiesības ir noteiktas ar 1998. gadā pieņemto Bērna tiesību aizsardzības likumu. Vardarbība ir arī Latvijas Republikas Krimināllikuma pārkāpums, noziegums.
Fiziskā vardarbība ir tāda rīcība, kas nav nejauša un kas rada sāpes vai ievainojumus ( sišana ar rokām vai kādu priekšmetu, purināšana, žņaugšana, draudēšana ar nazi vai citu ieroci). Fiziskās vardarbības upuri ģimenēs visbiežāk ir bērni, viņu mātes un vecvecāki. Fiziskas vardarbības rezultātā nereti rodas savainojumi – visbiežāk uz deguna, lūpām, starp acīm uz pieres, vaigiem, kakla, iekšdelmiem, uz augšstilbu un apakšstilbu mīkstajiem audiem. Smagas fiziskas vardarbības rezultātā cietušajai personai var būt lauzts deguns, žokļi, sasista seja, lauztas ribas, vēdera sasitums, galvas traumas, var būt arī letālas traumas.
Fiziskās vardarbības rezultātā cietušais gūst ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku traumu. Bērni, kas mīl varmācīgos vecākus ar izmisumu pilnu mīlestību, jūtas pateicīgi vismaz par to, ka netiek pilnīgi ignorēti, un tic, ka paši ir "uzprasījušies", tāpēc tiek sodīti.
Lai arī kādas būtu vecāku (vai citu tuvinieku) vardarbības sekas, bērniem, kas cieš fizisku varmācību, parasti ir negatīvs priekšstats par sevi un trūkst pašpārliecinātības. …
