SECINĀJUMI
Kursa darbā izvirzītā hipotēze, ka latviešu dienas laikraksti “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Latvijas Avīze” visvairāk rakstos, kuri saistīti ar 16. marta Leģionāru piemiņas dienu, atspoguļo tieši policijas darbu apstiprinās daļēji, jo izpētot šos trīs laikrakstus no 2007.-2009. gadam ietverot vienas nedēļas laika posmu, t.i. tika aplūkoti kopumā 45 raksti, kuri saistīti ar Leģionāru piemiņas dienu, tika konstatēts, ka kopumā laikrakstos tiešām visvairāk tiek atspoguļots tieši policijas darbs, bet izpētot sīkāk laikrakstus konstatēts, ka “Diena” visvairāk savos rakstos atspoguļo tieši policijas darbu – 20% rakstu, “Neatkarīgā Rīta Avīze” arī visvairāk atspoguļo tieši policijas darbu – 19.05% rakstu, bet “Lauku Avīze”, savukārt, visvairāk atspoguļo tieši politiķu nostāju – 13.33% rakstu, bet policijas darbu tikai – 11.11% gadījumu, tāpēc arī izvirzītā hipotēze apstiprinās tikai daļēji.
Tas, ka visvairāk tiek atspoguļots tieši policijas darbs saistīts ar to, ka pēdējā laikā ir sacelta pārāk liela ažiotāža ap 16. martu, jo politiķi manipulē ar kolektīvo atmiņu un pārāk politizē šo piemiņas dienu un pārspīlē ar to, ka šajā dienā var notikt neizbēgamas provokācijas un tās var beigties ar cilvēku upuriem. Tas, ka viņi paši “saceļ brēku” noved pie tā, ka ap Brīvības pieminekli tiek apjozt žogs un tiek pieaicināti lieli policijas spēki un tā demonstrē varas kontroli, tāpēc arī laikrakstos visvairāk tiek aprakstīt tieši policijas darbs., jo nemitīgi par to tiek runāts pirms 16. marta.
Kursa darba mērķis bija - noskaidrot kāda ir latviešu valodā iznākošo laikrakstu “Dienas”, Neatkarīgās Rīta Avīzes” un „Latvijas Avīzes” nostāja attiecībā uz šo dienu. Lielākais Latvijas laikraksts “Diena”, manuprāt, visobjektīvāk atspoguļo Leģionāru piemiņas dienas pasākumus, jo dažas dienas pirms 16. marta maz tiek runāts par šo piemiņas dienu. Lasītājiem pārsvarā tiek piedāvāta informācija par to, kādi pasākumi pieteikti un kā viss norisināsies un par policijas gatavību šim pasākumam, kā arī maz tiek atspoguļota politiķu, krievu un krievu preses nostāja, kā arī eksperti vai žurnālisti maz paši izsakās par šo dienu. Savukārt, “Neatkarīgajā Rīta Avīze” salīdzinājumā ar “Dienu” vairāk atspoguļo tieši pašu Latviešu leģiona vēsturi, šīs piemiņas dienas dalībnieku nostāju un atšķirībā no “Dienas” šajā avīzē tiek intervēti arī paši leģionāri un uzklausīti viņu atmiņu stāsti. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” mazāk tiek atspoguļota gan Krievijas un krievu preses, gan Rietumu preses nostāja, kā arī maz tiek intervēti politiķi un parādīta viņu nostāja šajā jautājumā. Kā arī šī avīze salīdzinoši daudz atspoguļo Latviešu leģiona vēsturi, kā arī pašu Leģionāru piemiņas dienu dalībnieku nostāju. Manuprāt, tad tieši “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir vispozitīvāk noskaņota un caur rakstiem netieši parāda, ka ir leģionāru pusē un, manuprāt, šajā avīzē ir vislielākā subjektīvisma pieskaņa. Savukārt, “Latvijas Avīze”, atšķirībā no abām iepriekšējām avīzēm, visvairāk atspoguļo tieši politiķu nostāju sakarā ar šīs dienas piemiņas pasākumiem, tāpēc no tā var secināt, ka “Latvijas Avīze” no šīm trim pētniecībā izmantotajām avīzēm ir visvairāk politiski ieinteresētākā avīze un visvairāk atspoguļo tieši politiķus un to nostāju saistībā ar šo piemiņas dienu.
Šis kursa darbs aplūko trīs latviešu valodā rakstošo laikrakstu nostāju attiecībā uz 16. martu, kā arī tiek noskaidrots par, ko šie laikraksti visvairāk raksta savos rakstos saistībā ar šo piemiņas dienu.
Turpmāk var tikt analizēts plašāks pētījuma lauks – lielāks laika posms, lai noskaidrotu vai nav mainījusies laikrakstu nostāja un tas par, ko visvairāk tiek rakstīts, piemēram, pirms 10 gadiem, vai vēl senāk, kad nebija sacelta tik liela ažiotāža ap šo 16. marta piemiņas dienu.
…
