Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:987476
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.08.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Deviantās uzvedības īpatnības    4
2.  Sociālās kontroles loma sabiedrībā    6
2.1.  Sociālās kontroles funkcijas    7
2.2.  Sociālās kontroles elementi    8
2.3.  Sociālās kontroles mehānisms    8
2.4.  Sociālās kontroles iedarbības mehānisms    10
3.  Formālā un neformālā sociālā kontrole    11
3.1.  Neformālā sociālā kontrole    11
3.2.  Formālā sociālā kontrole    11
  Secinājumi    13
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

1. Deviantās uzvedības īpatnības
Sociālās kontroles nepieciešamības nozīmi ir vieglāk izprast, noskaidrojot tās rašanās nepieciešamību. Par tādu var uzskatīt sabiedrībā pastāvošo devianto uzvedību jeb devianci.
Deviantā uzvedība veido dažāda rakstura novirzes no grupā vai sabiedrībā pieņemtajām sociālajām normām cilvēku aktivitātēs.
Nepārtraukti kāds no mums pārkāpj kādu normu. Ņemot vērā, ka sociālās normas var būt dažādas, to neievērošanas gadījumi arī ir dažādi, kā, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, neierašanās darbā vai skolā neattaisnojoša iemesla dēļ, skaļa un nepieklājīga uzvešanās publisku pasākumu laikā. Arī deviantās uzvedības kritēriji ir mainīgi. Tie ir atkarīgi no subkultūras atzītajām vērtībām un normām, kuras bieži vien atšķiras no sabiedrības lielākās daļas viedokļa. Ir liela nozīme arī tam, kādā stāvolī atrodas sabiedrība.
Deviance nav itin viss, ko ikdienas dzīvē dēvē par novirzēm, piemēram, par devianci nav uzskatāmas sabiedriski nekaitīgas dīvainības.
Deviantoloģija (delinktoloģija) ir starpdisciplināra kompleksa zinātne un likumdošanas joma par nekrimināla rakstura likumpārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem, likumpārkāpēja personību un brīdināšanu par pārkāpumiem. Deviantoloģijas sastāvā var ietvert administratīva, disciplināra, civiltiesisko un ģimenes deviantoloģiju.
Deviācijas var definēt dažādos veidos:
1. tas, kas ir statiskā mazākumā, ir deviācija;
2. tas, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām normām, tradīcijām, paražām, ir deviācija;
3. deviantīva ir jebkura sabiedrības auditorija, kas reaģē pretēji vispārpieņemtām lietām un noteikumiem;
4. deviācija ir viss, kas ir aizliegts ar likumu, noteikts ar normatīviem aktiem.
Deviācijas pilda šādas funkcijas:
1) izraisa sociālās pārmaiņas sabiedrībā – „ja nebūtu zagļu, nebūtu izgudrota arī slēdzene un atslēga”;
2) atbrīvo no stereotipiem, šabloniem un stagnācijas, sekmē atbrīvošanās procesu no iesūnojušiem paradumiem;
3) sekmē sociālo normu apzināšanos un optimālo uzvedības modeļu izstrādi;
4) veicina sociālo grupu un sabiedrības konsolidāciju;
5) ļauj noteikt atsevišķu indivīdu un sociālo grupu prognostisko uzvedības modeli.
Tādēļ jau tiek pieņemtas sociālās normas, lai izveidotu robežu starp to, ko drīkst darīt un ko ne, kas ir pieņemts vairākumā sabiedrības un kas tiek nosodīts.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties