Radikālisms – politisks virziens. Radās 19.gs Rietumeiropā. Radikāļi prasīja daļējas reformas, kas neskāŗa kapitālisma sociālekonomiskos pamatus. Radikāļu partijas pārstāvji kritizēja kapitālisma sistēmas antidemokrātismu, vērsās pret militārismu.
Pilsoniskums – cilvēka morālā atbildība pret pārējiem līdzcilvēkiem un valsti, kurai pilsonis jūtas piederīgs. Tā ir katra cilvēka brīva interpretācija un personīgās sajūtas. Paust savu pilsonisko apziņu ir iespējams pilnīgi neatkarīgi no cilvēka pilsonības.
Patriotisms – cilvēka morāles piederības princips, tā ir dzimtenes, tēvzemes, valsts mīlestība, darbošanās tās labā, aizstāvot to darbos un vārdos (no latīņu valodas „patria” – tēvija).
Nacionālisms - etniski politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitāti, tas ir paplašināts, valstiskā formā konkretizēts patriotisms. Nacionālisms var ietvert gan nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, gan savas nācijas stādīšanu augstāk par citām. Radies 18.gs.
Šovinisms – citu tautu un nāciju interešu ignorēšana un rupja apspiešana savas valsts , impērijas interešu vārdā, galējs nacionālisms.
Buržuāzija – ļaužu šķira, kurai piederēja naudas bagātības un ražošanas līdzekļi, kura nodarbināja un izmantoja algotus strādniekus.
Aristokrātija – sabiedrības augstākais, priviliģētākais slānis, elites kārta - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, cilšu vecākajiem, karadraudžu vadītājiem, kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējas vara. Aristokrātija ir arī valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šauras valsts iedzīvotāju – aristokrātijas – rokā.
…
