Baltijas jūras austrumu piekrastē cilvēku apmetnes parādījušās mezolītā (vidējā akmens laikmetā), kas Baltijā aptvēra laika posmu apmēram 6000.-3000. g. p.m.ē. Katrā ziņā uz šo periodu attiecināmi daudzi toreizējo cilvēku lietotie priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, harpūnas, naži u.c., kas atrasti Lietuvā un Igaunijā. Latvijā šādas cilvēku pēdas atrastas tikai attiecībā uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptvēra apmēram 3000.-1500. g. p.m.ē. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas teritoriju cilvēki nebūtu sākuši apdzīvot jau agrāk.
Daži pētnieki uzskata, ka šie pirmie mūsdienu Baltijas teritorijas iedzīvotāji bijušas somugru (jeb sāmu) ciltis - mūsdienu somu un igauņu priekšteči. Taču vēlāk daudzveidīgāki kļuva keramikas izstrādājumi, uz kuriem vērojami vītas auklas nospiedumi (auklas keramika). Pamatojoties uz šīm pazīmēm daži vēsturnieki uzskata, ka tas liecina par to, ka Baltijā 9. gadu tūkstotī p.m.ē. ieradusies jauna - augstāk attīstīta tauta vai cilšu grupa, kas pamazām atspiedusi somugru iedzīvotājus tālāk uz ziemeļiem. Šie arī būs bijuši pirmie etniskie baltieši - samērā liela tauta, kas Baltijas jūras piekrastes joslā pakāpeniski aptvērusi visai plašu teritoriju, sākot no Gdaņskas līča piekrastes līdz Kurzemei. Par to, pēc dažu vēsturnieku domām, liecina atrastie vēlākā - bronzas laikmeta (aptuveni 1500.-500. g. p.m.ē.) priekšmeti, kas visai līdzīgi visā šajā teritorijā. Līdz ar šo pirmbaltu ierašanos, pašreizējā Baltijas teritorijā aizsākās bronzas laikmets un ar to saistītā Neolīta revolūcija līdz ar izmaiņām sabiedrības struktūrā.
Pastāv arī viedoklis, ka vēl 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latviju joprojām vēl apdzīvoja somugru izcelsmes ciltis, bet tikai 2. gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējās Latvijas teritorijā ieceļoja baltu ciltis, no kurām vēlāk izveidojās kuršu, latgaļu (latvju), sēļu un zemgaļu tautas. Tāpat Latviju apdzīvoja arī somugru izcelsmes līvi. …
