Politisko pētījumu teorētiskie un metodoloģiskie pamati

Metodoloģija (no grieķu valodas methodos – pētīšanas ceļš, logos – mācība) ir mācība par metodēm, pētījumā lietoto metožu kopums. Pētījuma metodoloģija – izziņas procesa sastāvdaļa, kuras saturs ir vispārināti teorētisko un empīrisko zināšanu principi un organizācija, to novērtējums, pētījuma norises noteikumu un normu sistēma. Īsāk sakot – pētījuma metodoloģija ir pētniecības principi un metodes.
Metode ir veids, paņēmiens, paņēmienu kopums kaut kāda mērķa sasniegšanai, plānveidīgums zinātniskajā izpētē.
Praktisko politisko pētījumu metodiskais nodrošinājums.
Jebkura praktiska pētījuma struktūrā ietilpst 2 nodalījumi – metodoloģiskais un metodiskais. Metodoloģiskais tiek uzskatīts par galveno, kas formulē projekta pamathipotēzes un mērķus. Metodiskā nodalījuma ietvaros tiek pielietotas un pilnveidotas informācijas analīzes metodikas uz to atzinumu pamata, kurus izvirza pirmais nodalījums.
Jautājums par politisko attiecību praktiskā analītiskā instrumentārija zinātnisko statusu ir diezgan strīdīgs. Atšķirības starp teoriju un metodiku sabiedriskajās disciplīnās var noteikt abstraktā līmenī un grūti izdalīt praksē. Daži pētnieki norāda uz praktiskās politoloģijas jēdzienu ‘’metodes’’ un ‘’metodika’’ norobežošanas lietderīgumu. …