Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Aristotelis "Nikomaha ētika". 7.grāmatas "Par taisnīgumu" analīze un secinājumi

     

    Eseja5 Ētika, Filosofija

4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:979848
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Analizējamo jautājumu un rakstura īpašību definēšana    3
2.  Pastāvošie uzskati    3
3.  Par nesavaldību    3
4.  Būtisko jautājumu noteikšana    3
5.  Kā rodas nesavaldība    4
6.  Kur un kā parādās nesavaldība un tās pretstats    4
7.  Par afektiem    4
8.  Atšķirība starp izlaidību un nesavaldību    5
9.  Starpība starp nesavaldību un nekrietnību    5
10.  Neskaidrību iztirzāšana    5
11.  Dažādu veidu nesavaldība    6
12.  Par baudu    6
13.  Maldīgo uzskatu atspēkošana    6
14.  Baudas nozīme un loma    7
15.  Kas ir krietnas un nekrietnas baudas    7
Darba fragmentsAizvērt

1. Analizējamo jautājumu un rakstura īpašību definēšana

Pirmajā šīs grāmatas sadaļā Aristotelis parāda tās trīs lietas, no kurām pēc viņa domām, ir jāizvairās rakstura jomā, un tas ir netikumība, nesavaldība un zvēriskums. Visā šīs grāmatas garumā šīs rakstura īpašības un to pretstati tiek vispusīgi analizēti un iztirzāti
Interesanti ir tas, ka Aristotelis piekrīt tam, ka cilvēku, kuram piemīt vairāk vai arī daudz vairāk tikumības nekā viduvējam cilvēkam var saukt par dievišķo. No vienas puses tas būtu saprotami, jo kas var būt augstāks par cilvēkiem, ja ne dievi, bet no citas puses, senie grieķi saviem dieviem piešķīra daudzas cilvēcīgas pazīmes un arī netikumus.
2. Pastāvošie uzskati
Sākumā Aristotelis iepazīstina lasītājus ar pastāvošiem uzskatiem un pieņēmumiem attiecībā uz analizējamām rakstura īpašībām. Sengrieķu filozofiem ir raksturīgas tādas tīri filozofiskās pārdomas – vai ikviens saprātīgi mērens cilvēks ir arī savaldīgs un izturīgs vai nē, vai praktiskajā rīcībā gudrs cilvēks var būt nesavaldīgs un morāli nenoturīgs utt.
3. Par nesavaldību

Aristotelis diezgan pārliecinoši atspēko Sokrata domu, par to, ka nemaz nav nesavaldības un ir tikai nezināšana, un parāda, ka dažādu negatīvo ietekmju dēļ cilvēks var savā rīcībā novirzīties no sava paša prāta atzinumiem un uzskatiem. Skaidri redzams, ka nesavaldīgais rīkojas nepārdomāti. Cilvēks var izrādīt savaldību tikai tad, kad uz viņu iedarbojas spēcīgas un zemiskas iekāres un afekti. Un ja iekāres nav spēcīgas, tad arī savaldība nav nekas apbrīnojams, tāpēc nevar teikt, ka saprātīgi mērenam cilvēkam ir raksturīga savaldība.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1123513
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties