2. Kliometriskā revolūcija verdzības pētniecībā, tās trīs fāzes.
ASV vēstures zinātnē ir uzkrāts milzīgs apjoms literatūras par verdzības ekonomiku. Simtiem pētnieku ir virtuāli izpētījuši katru plantācijas modeļa aspektu. Kamēr zinātnieki ir strīdējušies par vairākiem punktiem, vispārēja vienprātība pamazām ir radusies. 20. gs. vidū šī vienprātība tika atkārtota tik bieži, ka tā kļuva par tradicionālu verdzības interpretāciju. Šo interpretāciju mācīja augstskolās visā ASV.
Tradicionālo plantāciju verdzības interpretāciju vairāk nekā pusotru dekādi pēc tās nostabilizēšanās intensīvi kritizēja vēsturnieki un ekonomisti, kas bija apmācīti kvantitatīvās metodes pielietošanai vēstures problēmās. 20. gs. 60. gados uz vispārējā sabiedrības industrializācijas un eksakto zinātņu glorificēšanas fona izveidojās t.s. jaunās vēstures skola, kura postulēja, ka pasauli ne teorētiski, ne empīriski nav iespējams izskaidrot tikai ar vēsturiskās analīzes palīdzību. Universālās, visu izskaidrojošās sabiedrības attīstības teorijas jārada, aktīvi izmantojot arī citu, tai skaitā arī eksakto zinātņu atziņas un metodes. Rezultātā bija redzama amerikāņu historiogrāfijas „scientizācija“, izmantojot galvenokārt kliometriju. Reizēm saukta par „jauno ekonomisko vēsturi” vai „ekonometrisko vēsturi”, kliometrija ir sistemātiska ekonomisko teoriju, ekonometrisko tehniku un citu matemātisku metožu pielietošana vēstures zinātnē (īpaši sociālajā un ekonomiskajā vēsturē).
Slavenais vēsturnieks Roberts Viljams Fogels rakstā „Three Phases of Cliometric Research On Slavery and its Aftermath” ir izdalījis trīs kliometriskās vēstures izpētes posmus. Pirmajā posmā, kas ilga no 1957. Līdz 1969. Gadam, kliometriskā izpēte koncentrējās uz trim tēmām: vergu kapitālieguldījumu rentabilitātes apskati; vergu ekonomikas dzīvotspēju; kā arī verdzības ietekmi uz Dienvidu štatu ekonomikas izaugsmi.…
