Par sava kursa darba tēmu esmu izvēlējusies, manuprāt, ļoti aktuālu tēmu, jo līderi mūsdienu pasaulē spēlē nozīmīgu lomu – bez viņiem nenotiktu virzība valsts attīstībā, neeksistējot līderiem, nebūtu cilvēka, kuram tautai sekot. Var pat teikt, ka valsts lielā mērā ir atkarīga no kompetenta līdera un viņa vadīšanas spējām. Nav grūti iekļūt politiskajā elitē, bet daudz grūtāk ir noturēties šajās vadošajās pozīcijās un saglabāt savu ietekmi sabiedrības pārvaldes procesos. Svarīgs punkts manā pētījumā būs arī politisko režīmu maiņas procesu izpēte un šo procesu atstātās sekas uz indivīdiem. Darba empīriskajā daļā pētīšu situāciju Latvijā un bijušajā Čehoslovākijā 20.gs. 80. un 90. gadu mijā. Nereti, runājot par Latvijas politisko situāciju, izskan viedoklis, ka dominē personāliju politika, tāpēc mēģināšu rast atbildes uz jautājumu – kāpēc Latvijas gadījumā pārejas perioda līderis zaudē savu lomu un sabiedrības atbalstu tālākajā demokrātijas konsolidācijas procesā, taču Čehoslovākijas gadījumā notikumi iegūst citu attīstības ceļu, respektīvi, pārejas perioda līderis kļūst arī par jaunās valsts vadītāju.
Kursa darbā uzmanība tiks koncentrēta galvenokārt teorētiskā aspekta izstrādei, savukārt empīriskajā daļā pievēršoties Latvijas un Čehoslovākijas situācijas analīzei. Lai šī analīze un procesu izvērtēšana noritētu sekmīgi, darba teorētiskajā daļā tiks aplūkoti S. P. Hantingtona (Huntington) darbs "Trešais vilnis. Demokratizācija 20. gadsimta beigās" (The Third Wave. Democratization in the Late Twentieth Century), M. Vēbera "Politika kā profesija. Zinātne kā profesija", J. Blondela (Blondel) "Politiskā līderība" (Political Leadership. Towards a General Analysis) un citu darbi par līderību un politisko režīmu maiņu konkrētajā laika periodā. Savukārt empīriskajā daļā galvenie informācijas avoti būs vēsturnieku izstrādātie notikumu apraksti, piemēram, V. Blūzmas, O. Celles un citu autoru izstrādātā "Latvijas valsts atjaunošana. 1986-1993"; D. Bleieres, I. Butuļa u. c. autoru "Latvijas vēsture. 20.gadsimts". Šie autori un darbi tika izvēlēti tādēļ, ka viņu pētījumi tieši saistās ar manu izvēlēto tēmu – līderiem politisko režīmu maiņā Austrumeiropas valstīs pēc komunistu režīma sabrukuma. …
