Ekstremālas situācijas
Karavīrs ir sociālā loma, kuru indivīds miera laikā pilda ar nodomu labāk sagatavoties karam un kara apstākļiem. Karš ir sociāla kataklizma, kura vienmēr izraisa cilvēka upurus. Karadarbības vai misijas zona ir anomāla situācija, tāpēc personība tajā pakļaujas ekstremālai ietekmei. Jo labāk karavīrs būs sagatavojies darbībai tajā, jo ietekme uz viņa personību būs mazāk disociatīva. Tādēļ paaugstinātas prasības tiek izvirzītas tai darbības videi, kurā karavīrs funkcionē ikdienā, gatavojot sevi rīcībai dažādās ekstremālās situācijās. Tāpat nepieciešams konkretizēt arī viņa personības psihiskai struktūrai izvirzītās prasības un izanalizēt tās kontekstā ar vidi, kurā notiek gatavošanās karam.
Karavīram negaidīti sastopoties ar ekstremāla satura situāciju, tās pārvarēšanai ir nepieciešams adekvāti izmantot savus resursus, kuri var būt attiecīgo emociju, fiziskās enerģijas, psiholoģiskās uzmanības formā vai visu to kombinācija vienlaicīgi. Nespēja sadalīt savus resursus sevis sekmīgākai adaptācijai var novest pie uzdevumu nesekmīgas izpildes un riska faktoru ignorances kaujas situācijās, kas var determinēt pat letālu iznākumu. Tas ļoti aktuāli sapieriem un īpašo uzdevumu apakšvienību karavīriem. Tāda vides situācijas izpratne apdraud arī dienesta biedrus, jo sevišķi darbojoties nelielās autonomās grupās ienaidnieka aizmugurē dziļi viņa teritorijā. Šo un citu iemeslu dēļ liela uzmanība atlases procesā tiek pievērsta karavīra personībai, jo viņam būs jāspēj patstāvīgi pretdarboties negatīviem notikumiem.
…
