Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:971247
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 28 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saīsinājumu saraksts    7
  Ievads    8
Nekustamā īpašuma Pārvaldīšanas organizēšana    11
1.1  Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija    11
1.2  Īpašnieku/lietotāju vajadzību izpēte    13
1.3  Dzīvojamo māju uzturēšana, sanitārā apkope un labiekārtošana    15
Dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka pienākumi nekustamā īpašuma uzturēšanā    19
2.1  Dzīvokļa īpašnieka pienākumi    20
2.1.1  Dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšana, to tiesiskais regulējums    27
2.2  Pārvaldnieka pienākumi    32
2.2.1  Pārvaldnieka kompetence    34
2.2.2  Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi    35
2.2.3  Pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu organizēšana    36
2.2.4  Mājokļu apsaimniekošanas maksājumu noteikšana un to iekasēšana    36
Dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka tiesības nekustamā īpašuma uzturēšanā    43
3.1  Dzīvokļa īpašnieka tiesības    43
3.1.1  Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība    45
3.1.2  Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu    46
3.1.3  Valsts palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā    48
3.1.4  Kopīpašnieku tiesības    48
3.1.5  Dzīvokļu īpašnieku biedrības tiesiskais regulējums    50
3.2  Pārvaldnieka tiesības    51
3.2.1  Pārvaldīšanas līguma nosacījumi    53
3.2.2  Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu    54
3.2.3  Sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšana    56
3.2.4  Parādu zaudējumu piedziņa no nemaksātājiem    58
Savstarpējā mijiedarbība apsaimniekošanas procesā RP SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”    71
4.1  Dzīvokļu īpašnieku un RP SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” savstarpējā attiecību mijiedarbība    71
4.2  Inovācijas un izmaiņas, nodrošinot komunikāciju starp Dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku - mijiedarbības modeļi    74
  Secinājumi un priekšlikumi    76
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    79
  Pielikumi    83
  ANOTĀCIJA    96
Darba fragmentsAizvērt

Dzīvokļu īpašnieku un māju pārvaldnieku attiecības, kā ikvienas tiesiskas attiecības starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem Latvijā, regulē valsts noteiktas tiesību normas un pašvaldību izdotie saistošie noteikumi, nosakot attiecībās iesaistīto indivīdu subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus. Tomēr lai plašāk runātu par dzīvokļu īpašnieku un māju pārvaldnieku savstarpējām attiecībām dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā, vispirms ir jānoskaidro kādas ir obligātās darbības, kas būtu jāveic, lai organizētu nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija
Nekustamo īpašumu izpratne, kas balstīta uz Latvijas Republikas Civillikumā definētajām lietu tiesībām ir šāda:
„Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas vai nekustamas, raugoties pēc tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru”;
„Zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajā atrodas”;
„Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu”.1
Pirms formulēt definīciju un priekšstatu par „celtni”, nepieciešams noteikt zemes, uz kuras tā atrodas, lietošanas mērķi, ko nosaka LR Likums „Zemes ierīcības likums”.
NĪ lietošanas mērķu klasifikācija Latvijā galvenokārt tika noteikta pēc starptautiskā klasifikatora Clasification of Types of Constructions – CC2. Šobrīd ir spēkā esoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”, saskaņā ar kuru celtnes iedalās:
Ēkas - atsevišķi, ilglaicīgi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai;
1.11 Dzīvojamās mājas - ēkas, no kuru platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai. Ja dzīvošanai tiek izmantots mazāk par pusi ēkas kopējās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas veidu;
1.1.111 Viena dzīvokļa mājas
1.2.112 Divu vai vairāku dzīvokļu mājas
1.3.113 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas
2.12 Nedzīvojamās ēkas
INŽENIERBŪVES
1.1.21 Transporta būves
1.2.22 Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas
1.3.23 Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos
1.4.24 Citas inženierbūves3
Savukārt likumā „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” „dzīvojamā māja” tiek definēts šādi:
dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;4…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties