Slēpņošanas loma tūrisma attīstībā Latvijā

Tādā veidā tūrisms var tikt definēts kā procesi, aktivitātes un rezultāti, kas rodas no attiecībām un savstarpējas mijiedarbības starp tūristiem, tūrisma piegādātājiem, uzņemošajām vietām, to valdībām un apkārtējās vides, kas ir iekļauta piesaistot un uzņemot viesus.1
Daži grāmatu autori uzsver to, ka laika gaitā populārā un profesionālā tūrisma nozīme ir mainījusies. Agrākā nozīme pārsvarā fokusējās uz ekonomiku – tūrisms kā ekonomikas radītājs, taču jaunākajai nozīmei ir daudz plašāks redzesloks. Šī jaunā pieeja, iespējams, ir plašāku zināšanu rezultāts pēdējo dekāžu laikā, pateicoties milzīgajiem tūrisma izmēriem.
Pirmajā lielajā literārajā darbā par tūrismu „Travel and tourism encyclopedia”, J. G. Bridžs atsaucas uz vēsturiskajām tūrisma dimensijām (Bridžs 1959). Cilvēku pārvietošanās ir iedzimta, raksturīga pazīme, par ko liecina cilvēces vēsture. Agrākie ceļojumi notika daudzu dažādu iemeslu dēļ: draugu apciemošanai, ziņkāres apmierināšanai, labākiem dzīves apstākļiem, svētceļojumam, tirdzniecībai un vispārējam ceļošanas priekam. Pierādījums par ceļojuma motivācijas lielo spēku ir tā rašanās un attīstība vairākus gadsimtus iepriekš, neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, kā diskomforts, nedrošība, bailes no laupītājiem un daudzas veselības problēmas.…