Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:967609
 
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Administratīvās tiesības – publisko tiesību nozare   
2.  Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības ( interese, intereses tiesiskais regulējums). Doktrīnas par tiesību iedalījumu   
3.  Administratīvās tiesības – patstāvīga publisko tiesību nozar   
4.  Administratīvo tiesību sistēma. Administratīvo tiesību aktu sistēma, tās saikne ar administratīvo tiesību zinātni   
5.  Administratīvo tiesību saikne ar citām tiesību nozarēm   
6.  Administratīvo tiesību priekšmets   
7.  Administratīvi tiesiskās regulēšanas galvenie virzieni valsts pārvaldē   
8.  Sabiedriskās attiecības, kuras reglamentē administratīvās tiesības   
9.  Administratīvo tiesību pētīšanas metodes   
10.  Administratīvo tiesību regulēšanas metodes   
11.  Administratīvo tiesību teorija un valsts pārvaldes teorija   
12.  Administratīvo tiesību principi   
13.  Administratīvo tiesību principa jēdziens. Principu iedalījums   
14.  Administratīvo tiesību patstāvīgie (substantīvie) principi   
15.  Administratīvo tiesību procesuālie (administratīvo tiesību normu realizācijas) principi. Valsts pārvaldes principi   
16.  Administratīvo tiesību normas   
17.  Administratīvo tiesību normas jēdziens   
18.  Administratīvo tiesību normas struktūra   
19.  Administratīvo tiesību normu klasifikācijas kritēriji   
20.  Administratīvo tiesību normu iedalījums (klasifikācija) veidos   
21.  Publisko tiesību līgums   
22.  Sadarbības līgums   
23.  Administratīvais līgums   
24.  Deleģēšanas līgums   
25.  Līdzdarbības līgums   
26.  Administratīvi tiesiskās attiecības   
27.  Administratīvi tiesiskās attiecības jēdziens   
28.  Administratīvi tiesiskās attiecības struktūra   
29.  Vertikālās administratīvi tiesiskās attiecības   
30.  Horizontālās administratīvi tiesiskās attiecības   
31.  Administratīvo tiesību normu sistematizācija   
32.  Administratīvo tiesību normu sistematizācijas jēdziens   
33.  Administratīvo tiesību normu inkorporācija   
34.  Administratīvo tiesību normu kodifikācija   
35.  Administratīvo tiesību normu sistematizācija un to saskaņošana ar Eiropas Savienības valstu administratīvo tiesību normām   
36.  Administratīvo tiesību normu sistematizācijas problēmas Latvijas Republikā   
37.  Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais regulējums   
38.  Valsts pārvaldes sistēmas jēdziens. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma. Pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma. Publisko tiesību autonomie subjekti   
39.  Valsts pārvaldes sistēmas elementi: valsts pārvaldes subjekts, valsts pārvaldes objekts, valsts pārvaldes subjekta un valsts pārvaldes objekta savstarpējās attiecības   
40.  Valsts pārvaldes raksturojums: valsts pārvaldes aparāts, likumpakļautības raksturs, izpildu – rīcības darbība   
41.  Valsts pārvaldes procesa jēdziens   
42.  Valsts pārvaldes procesa tiesiskais regulējums   
43.  Valsts pārvaldes metodes jēdziens, to iedalījums   
44.  Valsts pārvaldes formas jēdziens, to iedalījums   
45.  Valsts pārvaldes akti   
46.  Valsts pārvaldes akta jēdziens   
47.  Valsts pārvaldes akts un administratīvais akts. Pārvaldes lēmums   
48.  Valsts pārvaldes aktu iedalījums   
50.  Valsts pārvaldes aktiem izvirzāmās prasības   
51.  Administratīvo tiesību subjekts - valsts pārvaldes iestāde   
52.  Valsts pārvaldes iestādes jēdziens   
53.  Valsts pārvaldes iestādes struktūra   
54.  Valsts pārvaldes iestādes kompetence   
55.  Valsts pārvaldes iestāžu iedalījums: valsts pārvaldes sistēmas struktūras un valsts pārvaldes iestāžu kompetences aspektos   
56.  Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets   
57.  Latvijas Republikas Ministru kabinets – Latvijas Republikas valdība   
58.  Ministru kabinets – izpildvaras augstākā vispārējās kompetences valsts pārvaldes iestāde. Tiešās pārvaldes organizācija   
59.  Ministru kabineta struktūra   
60.  Ministru kabineta kompetence   
61.  Ministru kabineta darbības vispārīgie noteikumi   
62.  Administratīvo tiesību subjekts – ministrija, resors   
63.  Latvijas Republikas ministriju vispārējs raksturojums   
64.  Ministrijas struktūra   
65.  Ministrijas kompetence   
66.  Latvijas Republikas resoru (dienesti, pārvaldes, inspekcijas, aģentūru u.c.) vispārējs raksturojums   
67.  Resora struktūra   
68.  Resora kompetence   
69.  Administratīvo tiesību subjekts – pašvaldības (pārvaldes institūcija) izpildiestāde   
70.  Latvijas Republikas pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes jēdziens. Pastarpinātās pārvaldes organizācija   
71.  Pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes struktūra   
72.  Pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes kompetence   
73.  Pašvaldības (pārvaldes institūciju) izpildiestāžu izveidošanas un darbības tiesiskais regulējums   
74.  Administratīvo tiesību subjekts – nevalstiska organizācija   
75.  Nevalstiskas organizācijas jēdziens. Nodibinājumi, biedrības   
76.  Nevalstisko organizāciju izveidošanas un darbības tiesiskais regulējums   
77.  Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē   
78.  Administratīvo tiesību subjekts - uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību administrācija   
79.  Uzņēmuma, iestādes, organizācijas, publisko tiesību autonomā subjekta, komercsabiedrības jēdziens   
80.  Uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību veidi   
81.  Uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību dibināšanas un darbības tiesiskais regulējums   
82.  Uzņēmumi, iestādes, organizācijas, publisko tiesību autonomie subjekti, komercsabiedrības administratīvi tiesiskajās attiecībās   
83.  Administratīvo tiesību subjekts – valsts civildienesta ierēdnis   
84.  Valsts civildienesta vispārējs raksturojums   
85.  Valsts civildienesta ierēdņa jēdziens. Valsts civildienesta ierēdņi. Specializētā civildienesta ierēdņi   
86.  Valsts civildienesta ierēdņa tiesības un pienākumi   
87.  Valsts civildienesta ierēdņa dienesta gaita   
88.  Valsts civildienesta ierēdņa atbildība, tās piemērošanas kārtība   
89.  Persona – administratīvo tiesību subjekts   
90.  Personas statusa jēdziens   
91.  Personas statusa tiesiskais regulējums   
92.  Pilsoņa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās   
93.  Nepilsoņa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās   
94.  Ārvalstnieka, bezvalstnieka statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās   
95.  Bēgļa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās   
96.  Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu sfērās(nozarēs)   
97.  Aizsardzības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā aizsardzības sfērā   
98.  Ārlietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā ārlietu sfērā   
99.  Iekšlietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā iekšlietu sfērā   
100.  Tieslietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā tiesu un tiesību sistēmu pārvaldē   
101.  Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē sociālā, medicīniskās aprūpes, kultūras un izglītības sfērās   
102.  Labklājības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā sociālās nodrošināšanas, nodarbinātības sfērās   
103.  Veselības ministrijas struktūra un kompetence medicīniskās aprūpes sfērā   
104.  Kultūras ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā kultūras sfērā   
105.  Izglītības un zinātnes ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā izglītības un zinātnes sfērās   
106.  Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē ekonomikas, lauksaimniecības, satiksmes, vides aizsardzības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, finanšu sfērās un sabiedrības integrācijas, un bērnu un ģimenes lietās   
107.  Ekonomikas ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā ekonomikas, rūpniecības un būvniecības sfērās   
108.  Zemkopības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā lauksaimniecības, zivjsaimniecības un mežsaimniecības sfērās   
109.  Satiksmes ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā transporta un sakaru sfērās   
110.  Vides aizsardzības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā vides aizsardzības sfērā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas struktūra un kompetence. Finanšu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā finanšu un budžeta pārvaldē   
111.  Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās ministrijas struktūra un kompetence   
112.  Īpašu uzdevumu e-pārvaldes lietās sekretariāts, tā struktūra, kompetence   
113.  Bērnu un ģimenes lietās ministrijas struktūra un kompetence   
114.  Kontrole un tās loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā   
115.  Kontrole – patstāvīgs valsts uzdevums   
116.  Kontrole – likumīgas rīcības nodrošināšanas līdzeklis   
117.  Valsts kontrole   
118.  Konstitucionālā kontrole   
119.  Parlamentārā kontrole   
120.  Tiesu kontrole   
121.  Vispārējā kontrole   
122.  Nozaru kontrole   
123.  Speciālā kontrole   
124.  Masu mediju kontrole   
125.  Sabiedriskā kontrole   
126.  Administratīvo tiesību subjekts – tiesību sargs   
127.  Administratīvo tiesību subjekts – Valsts cilvēktiesību birojs   
128.  Valsts cilvēktiesību biroja struktūra un kompetence personas tiesību nodrošināšanā   
129.  Tiesībsarga – Ombudsmena izveidošanas teorētiskie un tiesiskie aspekti   
130.  Tiesībsarga – Ombudsmena kompetence   
131.  Administratīvā pārkāpuma jēdziens   
132.  Administratīvā pārkāpuma sastāvs   
133.  Administratīvās atbildības jēdziens   
134.  Administratīvais sods un admnistratīvais ietekmēšanas līdzeklis, to veidi   
Darba fragmentsAizvērt

Administratīvās tiesības (AT) ir tiesību nozare, kas regulē valsts pārvaldes institūciju un izpildvaras darbību. Objektīvā nozīmē AT ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kas veidojas valsts pārvaldes jomā un kas regulē valsts pārvaldes institūciju darbību. AT attiecības ir tiesiskās attiecības, kas veidojas un pamatojas uz AT normām. Tās ietver sevī savstarpējo atgriezenisko saiti starp subjektiem un sastāv no savstarpējām tiesībām un pienākumiem.
AT subjekti: Valsts, valsts varas institūcijas, pašvaldības un juridiskas un fiziskas personas. Persona tiek definēta kā juridisku tiesību un pienākumu nesējs, kas apveltīta ar tiesībspēju un rīcībspēju, var veikt juridiski nozīmīgu darbību un būt par tiesisko attiecību dalībnieku. Saskaņā ar Administratīvo aktu procesa noteikumu 40.3.p., persona, uz kuru administratīvais akts attiecas, ir administratīvā akta adresāts.
AT regulē tās attiecības, kas rodas valsts pārvaldes institūciju darbībā, kur viena puse ir valsts pārvaldes institūcija. Lai pārvaldes darbību sekmīgi veiktu, ir nepieciešams visa veida informatīvais nodrošinājums, materiālais nodrošinājums – sakaru līdzekļi, telpas utt., un tiesiskais nodrošinājums – tiesiskā kārtība un administratīvās tiesības.
AT ir apjomīgs normatīvo aktu kopums.

AT galvenais uzdevums ir:
-regulēt valsts iestāžu darbu, to organizatorisko struktūru, darbības metodes.
-veidot valsts pārvaldes attiecības ar citiem administratīvo tiesību subjektiem.
AT nosaka viennozīmīgu uzvedības modeli (veikt vai atturēties no darbības), dod valsts pārvaldes attiecību dalībniekiem brīvu uzvedības modeli konkrētās normas robežās.
AT normu definīcija tiek dažādos avotos interpretēta atšķirīgi. Vieni to interpretētu, kā normas, kuras izdod attiecību regulēšanai valsts pārvaldes jomā, citi to definētu kā vispārējus noteikumus cilvēka nepieciešamās vai pieļaujamās uzvedības noteikšanai, ko nosaka valsts un nodrošina valsts piespiedu līdzekļi. Ņemot vērā AT publisko raksturu, administratīvās tiesības ir vispārobligātas, tām ir imperatīvs raksturs un retāk ir sastopamas rekomendējoša rakstura normas.
AT normas, ņemot vērā to vispārobligāto raksturu, nav iespējams izmainīt savstarpēji vienojoties.


1.Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības ( interese, intereses tiesiskais regulējums). Doktrīnas par tiesību iedalījumu.
Privāto & publisko tiesību nošķiršanas teorijas
Privāto & publisko tiesību nošķiršanas problēma pastāv jau kopš tiesību dalījuma sākuma. Tika radīts liels skaits nošķiršanas teoriju, bet līdz mūsdienām „izdzīvojušas” ir tikai dažas. Trīs svarīgākās no tām ir:
1)interešu teorija- atšķir TN atkarībā no tā, kādas intereses tur ietvertas (publ- aizstāv valsti; priv- aizstāv indivīdu), bet ne vienmēr iespējams krasi nošķirt;
2)subordinācijas (pakļautības) teorija- nošķiršanas pamats ir T attiecībās esošas padotības attiecības. Daļēji pareiza. Arī publiskajās tiesībās var būt līdztiesiskas attiecības, piem., AT līgums starp valsts tiesību subjektiem; privātajās tiesībās var būt savstarpējās pakļautības attiecības- vecāki un bērni.
3)(Modificētā) subjektu teorija- nošķir pēc tā, kas & uz kādu ties. pamata darbojas; pēc tā kam ir subj. ties. & kam jurid. pienāk.
Vēl ir zināmas arī tādas teorijas kā:
4)tradīciju
5)kompetenču
6)pārstāvju…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −14,41 €
Materiālu komplekts Nr. 1116303
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties