G.E.Lesinga eseja "Lāokoonts". Kādai jābūt labai mākslai?

Vācu apgaismības domātājs, filozofs, rakstnieks un kritiķis Gotholds Efraims Lesings savā esejā „Lāokoonts” darba nosaukumam arī ir pievienojis norādi, kādā gultnē tiks virzīts šis darbs, t.i., autors klāstīs savu viedokli, novērojumus, iespaidus, vērtību sistēmu un raksturu par „glezniecības un poēzijas robežām” (taču kā viņš pats saka, ka robežas mākslas tehnikās nav tikai glezniecība, bet gan visas tēlotājmākslas, tajā skaitā skuptūra par kuru viņš piemin daudz, un dzeja, kas nebūt neietver tikai dzeju, bet gan. Šajā darbā mērķtiecīgi tiek nodalītas abas šīs mākslas formas, kas pašas par sevi ir atšķirīgas formā, taču esības un sūtības mērķis tām sakrīt. Par mākslas pirmparaugu un kritikas objektu (šeit vārds „kritika” izteikts savā tiešākajā un precīzākajā nozīmē, t.i., kritiku Lesings nebūt neizprot tā kā to bieži vien uztver mūsdienās, ka „kritikai” piemīt negatīvā nokrāsa) autors ir izvēlējies Seno Grieķu skulptūru grupu ar nosaukumu „Lāokoonts”, pēc kura kritērijiem arī tiek nospraustas labas mākslas principi, jo ”senajiem grieķiem tēlotājas mākslas augstākais likums bija skaistums”.…