Viļņu procesi

Difrakcija.
Difrakcija ir viļņu apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā.
Viļņa apliekšanās ir atkarīga no tā, kādi ir šķēršļa vai atvēruma izmēri salīdzinājumā ar viļņa garumu. Jo relatīvi mazāks ir šķērslis vai atvērums, jo izteiktāka ir viļņa apliekšanās. Turpretī, ja šķēršļa izmēri ir lieli salīdzinājumā ar viļņa garumu, tad notiek viļņu atstarošana. Difrakcija vienkāršāk novērojama viļņiem, kuriem ir lielāks viļņa garums. Tā, piemēram, garie radioviļņi labi apliecas ap ēkām un pakalniem, jo nespēj tiem iziet cauri.
Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Freneļa princips.
Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Freneļa princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Runājot par difrakciju visbiežāk izšķir:
skaņas difrakciju,
gaismas difrakciju,
rentgenstaru difrakciju.
…