Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:959069
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ģenealoģijas metode. To izstrādāja un sāka lietot cilvēka iedzimtības pētīšanai F. Galtons 19. gs. otrajā pusē. Metodes pamatā ir datu savākšana par noteik­tas pazīmes iedzimšanu ģimenē. Tādēļ šo metodi dažkārt sauc arī par ģimeņu metodi. Pētnieks ievāc ziņas par attiecīgo pazīmi vai­rāku paaudžu priekštečiem no mātes un tēva puses. Šos materiā­lus apstrādā statistiski un attēlo ģenealoģiju veidā. Pēc ģenealoģija attēlotas pazīmes parādīšanās rakstura no­saka, vai pazīme ir dominanta vai recesīva, saistīta ar dzimumu vai poligēni iedzimstoša. Tā, piemēram, 1637. gadā dzimušajam Zanam Nugāram bija vistas aklums (slikta redze krēslā un tumsā). Viņa pēcteču 10 paaudzēs 139 personām ir konstatēts šis pats defekts. Kā redzams attēlotajā ģenealoģijā, defekts parādās no paaudzes paaudzē. Ja kādā paaudzē defekts neparā­dās neparādās arī nākamajās paaudze. Tā iedzimst dominantās pazīmes.
Plaši pazīstama ir hemofjlijas (asins nesarecēšanas) iedzimšana, jo šī slimība bija izplatīta Eiropas karaļu dzimtu vīriešu/ kārtas pārstāvjiem. Hempfiiiju izraisošais gēns acīmredzot radāsj angļu karalienei Viktorijai mutācijas rezultātā, jo līdz tam šajā dzimtā asins nesarecēšanas slimība nebija parādījusies. Karaliene Viktorija, pati būdama vesela, bija šī gēna nēsātāja un nodeva tp dēlam, kurš slimoja ar hemofiliju, un divām meitām, kuras pasāk bija veselas, bet kuru dēli slimoja. Pārējie Viktorijas bērni nesa­ņēma hemofilijas gēnu. Karalienes Viktorijas bērni šo slimību izplatīja citās Eiropas karaļu ģimenēs. Pēc šāda tipa iedzimst ar dzimumu saistītās recesīvās pazīmes.
Līdz mūsu gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ģenealoģijas me­todi izmantoja tikai atsevišķu ģimeņu pētīšanai. Vēlāk ar šo me­todi sāka pētīt noteiktas slimības izplatības raksturu lielās ļaužu grupās, pat valstu mērogā. Tā Siogrens (1931) Zviedrijā izpē­tīja ģenealoģijas visiem slimniekiem ar juvenilo amaurotisko idio-tiju (lipīdu vielmaiņas slimība), noteica ģenētisko skaldīšanos katrā ģimenē un vecāku asinsradniecību. Attēlojot ģeogrāfiskajā kartē to triju dzimtu migrāciju, kurās bija šī slimība, izdevās noskaidrot kaitīgā gēna izplatīšanos valstī pēdējos l'/a gadsimtos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −0,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1138745
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties