Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru... / ID: 959027

Autors: berzins (13)

Vērtējums:

Publicēts: 05.05.2011.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 15 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	5
1.	LITERATŪRAS APRAKSTS	6
1.1.	Subates pilsētas un tās lauku teritorijas īss raksturojums	6
1.2.	Subates ezeru sistēmas vispārīgs raksturojums	6
1.2.1.	Lielais Subates ezers	6
1.2.2.	Subates Mazais ezers	7
1.2.3.	Āzišķu ezers	8
1.3.	Virszemes ūdeņu piesārņojums	8
1.3.1.	Upju ūdens sastāvs un tā specifika	9
1.3.2.	Ezeru ūdeņu sastāvs un tā specifika	11
1.4.	Notekūdeņu attīrīšana	13
1.5.	Paraugu ņemšanas vietu apraksts	14
2.	MATERIĀLI UN METODES	19
2.1.	Lauka pētījumi	19
2.2.	Kartogrāfiskā materiāla analīze	23
2.3.	Ģeomātikas metodes	23
2.4.	Matemātiskās un statistiskās datu apstrādes metodes	24
3.	REZULTĀTI UN TO ANALĪZE	25
3.1.	Dzirnupītes un Čulgenes upē iegūtie dati un mērījumi	25
3.2.	Dzirnupītes un Čulgenes upīšu ūdens bioloģiskā kvalitāte	26
3.3.	Subates notekūdeņu attīrīšanas stacijas ietekme uz Lielā Subates ezera ūdens kvalitāti	29
3.4.	Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā	31
	SECINAJUMI	33
	IZMANTOTĀS LITERATŪRA UN INFORMĀCIJAS AVOTI	34

Darba fragmentsAizvērt

3.4 Potenciālie piesārņojuma avoti Subates ezeru sistēmas sateces baseinā
Apsekojot Subates ezeru sistēmas sateces baseinu, tika konstatēti 5 potenciālie piesārņojuma avoti – 2 fermas un 3 lietus ūdeņu notekcaurules, kas novada ūdeņus ezerā. (skat.1.un 5. pielikumu). Par galvenajiem potenciāliem piesārņojuma avotiem var uzskatīt cūku fermas kompleksu Lietuvas teritorijā pie Mazā Subates ezera un liellopu fermu pie Āzišku ezera (skat. 1. pielikumu). Par iesējamo piesārņojuma avotu arī var uzskatīt Subates attīrīšanas staciju, jo tā nespēj kvalitatīvi attīrīt sadzīves notekūdeņus (skat. iepriekš).Tas ir izskaidrojas ar to, ka Subates attīrīšanas stacija ir celta 80. gados, un tajā izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas. Daudzās lietus ūdeņu novadcaurules rada samērā nelielu piesārņojumu, kuru var uzskatīt par punktveida piesārņojuma veidu. Par vēl viens piesārņojuma avotu varētu uzskatīt vairākus dārzus, kuri atrodas nelielā attālumā no ezeriem. Dārzos bieži vien izmanto mēslojumus, kas ar lietus ūdeņu palīdzību nonāk ezeru ūdeņos un rada bioģeno piesārņojumu.

SECINĀJUMI
1. Subates ezeru sistēmas sateces baseins ir 1012, 29 ha, no tiem meži aizņem 5,8 %, savukārt ezeri – 12,5 %
2. Dzirnupītes garums ir 1,34 km, Čulgenes – 1,45 km
3. Kopumā Čulgenes saprobitātes indekss atbilst oligo –beta - mezosaprobitātei, kas vērtējama kā tīra līdz vāji piesārņota.
4. Kopumā tika konstatēti 5 potenciālie piesārņojuma avoti – 2 fermas un 3 lietus ūdeņu notekcaurules, kas novada ūdeņus ezerā.
5. Par vēl vienu potenciālo piesārņojuma avotu var uzskatīt Subates notekūdeņu attīrīšanas staciju, jo attīrītie notekūdeņi neatbilst vispārējām prasībām.
…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −5,48 €