Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:954153
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 59 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Аннотация    3
  Saturs    4
  Ievads    6
  Teorētiskā daļa    7
  Leģiona tapšana    7
  No latviešu kārtības dienesta līdz 19.Waffen-Grenadier Division der SS/ lettische Nr.2/    8
  Leģiona sastāvs    12
  Karavīru skaits 1943. gada 15. aprīlī    13
  Karavīru skaits 1943. gada 4. maijā    13
  Karavīru skaits 1943. gada 15. augustā 2. latviešu brigādē    13
  2. pulka rotu nosaukumi    15
  Karavīru skaits 1944. gada 1.janvārī 2.Latviešu brigādē    15
  Karavīru skaits 1944. gada 29.martā 19. divīzijā    16
  Karavīru skaits 1944. gada 1. jūlijā 19.divīzijā    17
  Karavīru skaits 1944. gada 27. jūlijā 19.divīzijā    17
  Leģiona dienesta pakāpes    19
  Cīņu gaitas    19
  Atiešana uz Veļikajas pozīcijām    20
  Veļikajas upes pozīcijās    21
  Kas notika ar pārējiem vācu spēkiem šajā laikā?    23
  Kaujas Vidzemē    23
  Kaujas Kurzemes cietoksnī    26
  Pēc kara    33
  Latviešu leģionāri nacionālo partizānu rindās    34
  Leģionāru piemiņas un apbedījuma vietas    35
  Pētnieciskā daļa    36
  Ko par leģionāru piemiņas dienu – 16. martu raksta Latvijas presē    36
  Kopsavilkums    43
  Aptaujas rezultāti    44
  Secinājumi    47
  Izmantotie materiāli    49
  Pielikums    53
  Eiropa 1942. gadā    53
  Aptuvenās vērmahta un iroču SS lauka vienību skaits    54
  Ieroči    55
  Latviešu karavīru formastērpi    70
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Zinātniski pētnieciskajā darbā ir apskatīta latviešu leģionāru precīzāk 19. divīzijas vēsture un jautājums par attieksmi pret latviešu leģionāriem mūsdienās. Tā kā ik gadu 16. marts kļūst par dienu, kad Latvijas iedzīvotāji sašķeļas trīs grupās – leģionāru atbalstītājos, leģionāru noliedzējos un vienaldzīgajos, tad tika veikts darbs, lai saprastu un apkopotu cēloņus un sekas šiem notikumiem, un izdarītu attiecīgus secinājumus.

Darba mērķis: Apkopot materiālus par 19. divīzijas vēsturi un izpētīt materiālus par tautas attieksmi pret leģionāriem mūsdienās.
Darba uzdevumi:
1. Iepazīt un apkopot teoriju par 19. divīzijas formēšanu un cīņu gaitām.
2. Apkopot un izpētīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izdotās preses materiālus par latviešu leģionāriem.
3. Izstrādāt uzskates līdzekļus.
4. Informēt savus skolas biedrus un skolotājus par sabiedrības attieksmi pret leģionāriem un masu mediju iespaidu uz tiem.
Hipotēze: Attieksme pret latviešu leģionāriem pēdējos 10 gados ir mainījusies un sabiedrībā valda divējādi viedokļi par leģionāru nozīmi Latvijas vēsturē.
Darbā izmantotās metodes:
1. Literatūras analīze.
2. Datu apkopošana.
3. Tabulu un grafiku sastādīšana.
4. Cilvēku aptaujāšana.
5. Secinājumu veikšana.
Darba struktūra: Sastāv no ievada, 3 nodaļām, 21 apakšnodaļas, secinājumiem, izmantotās informācijas avotu saraksta. Darbā ir 7 tabulas, 12 grafiki, 6 kartes, 14 attēli.



Teorētiskā daļa

Leģiona tapšana

Vācijai ar zibenskara taktiku biju izdevies iekarot lielu daļu Eiropas un daļu no Āfrikas ziemeļiem.Vācijas vai tās sabiedroto rokās ir Norvēģija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Baltkrievija, Ukraina, visa Dienvidslāvija, Vācija, Austrija, Itālija, Francija, Ziemeļlībija un Ziemeļaustrumēģipte. Vācu tanki un vērmahts ir sasniedzis Ļeņingradu (tagad Pēterburga) un ir netālu no Maskavas, taču ne viss ir tik labi kā izklausās un izskatas kartē (skat. karti pielikumā). Zibenskarš ir beidzies, jo tanki ir bijuši tik ātri, ka apgādes transports un kājinieki nav tikuši līdz. Krievijā trūkst degvielas un tanki stāv uz vietas.Šī iemesla dēļ 1942. gadā vācu armiju komandieri sāka izjust grūtības, kādas radīja izstieptās sakaru vienības un plaši izvērstā fronte. Sakaru līniju un visas aizmugures nodrošināšana atņēma frontei lielu karavīru skaitu. [15.,435.]
Ne jau dēļ Hitlera vai viņa ideoloģijas dēļ latvieši bija gatavi cīnīties vācu pusē. Viņi atcerējās 1940.gada 17. jūnija(padomju karaspēks ienāk Latvijā) līdz 1941. gada 1. jūlija (vācieši ienāk Rīgā) notikumus. Latvijas tauta nevēlējās, lai kaut kas tamlīdzīgs atkārtotos, tapēc viņi vāciešus sveica kā atbrīvotājus un bija gatavi stāties vācu armijā, lai cīnītos pret Staļinu.
Par to, ka latvieši bija gatavi cīnīties tikai savas zemes dēļ, liecina vēlāk fiksētās sarunas starp latviešu brīvprātīgajiem, piemēram, šī kāda SD ziņotāja noklausītā saruna. Kāds kaprālis esot teicis: „Vai jūs domājat, ka es vācu formas tērpu uzvilku, lai cīnītos vācu labā? Es un mani zēni zinām, par kādu mērķi mēs cīnāmies: tā ir Latvijas saule, kas reiz atkal spīdēs pār mums. Mums nevajag ne krievu, ne vāciešu, tiem jāpazūd. Mēs, frontes cīnītāji, šos nelūgtos viesus izsviedīsim. Esiet jūs dzimtenē gatavi!” Uz jautājumu, vai viņš pieteicies brīvprātīgi, kāds cits leģionārs atbildējis: „Ja kāds patiesi ir pieteicies brīvprātīgi, tad to var apzīmēt tikai par sajukušu.” Par to liecina arī leģionāru dziesmas, piemēram, „Mēs sitīsim tos utainos pēc tam tos zili pelēkos!”(ar „utainajiem” ir domāti Padomju Krievijas karavīri, bet „zili pelēkie” ir vāciešu karavīri). [11.,45.]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1135760
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties