20. gadsimta pēdējās divās desmitgadēs, un, protams, 21. gadsimtā, loģistiskā pieeja transportēšanas jautājumiem ir būtiski mainījusies kā pasaulē, tā arī Latvijā.
Lielākā daļa kompāniju, kam jānogādā klientiem izejvielas, materiāli, pusfabrikāti un gatavie produkti, neiztiek bez transporta organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem. Pārvedot kravas, tiek tērēts daudz laika, lieli finanšu resursi un ekoloģiskie resursi, tāpēc jārūpējas par to, lai transportēšanas process būtu ekonomiski attaisnojams un dotu reālu ieguldījumu produktu vērtības radīšanā.
Loģistikas sistēmas ir sarežģītas ekonomiskas sistēmas, kuras veido savstarpēji saistīti elementi jeb posmi, kas iesaistīti materiālo, informācijas, finansu un citu plūsmu vienotā vadīšanas procesā un, kuru darbība pakļaujas vienotam mērķiem.
Lai virzītu materiālās plūsmas katra posma ietvaros, kā arī no viena posma uz otru, nepieciešana transportēšana.
Kravu pārvadātāji, kas nogādā produktus pareizajā vietā pēc iespējas ātri un lēti, bez zudumiem un zaudējumiem ceļā, pie tam ar minimālu kaitējumu apkārtējai videi, ir orientēti uz patērētāju vēlmju un vajadzību iespējami labu apmierināšanu.
Tātad šiem loģistikas ķēdes dalībniekiem ir nozīmīga loma virzoties uz loģistikas sistēmas darbības kopējā mērķa sasniegšanu – nodrošināt kvalitatīvu produktu piegādi patērētājiem, piedāvājot viņiem visus iespējamos pakalpojumus ar optimālām (minimālām) kopējām izmaksām.
Transporta sistēma ietver pārvadājamās kravas, transporta līdzekļus un transportēšanas procesu.
Izšķir kravu iekšējo un ārējo pārvadāšanu. Iekšējā pārvadāšana nozīmē kravu pārvietošanu noliktavu, ražošanas un citu uzņēmumu ietvaros.
…
