Darbs ir ļoti pasakainā valodā sarakstīts, bet tas ir pilns mīklu, aiz kurām slēpjas dziļas domas. Šo darbu ir grūti izprast tādam vidusskolniekam bez īstas dzīves pieredzes kā man, jo, lai to pa īstam saprastu ir jābūt padzīvojušam Padomju Savienībā vismaz dažus apzinīgus dzīves gadus, jo romāns ir pārpildīts padomju reāliju izsmiekla. Turklāt, jāpārzina arī tā laika PSRS situācija, literatūras vēsture, Bulgakova biogrāfija, grāmatas dīvainais liktenis un savdabīgais lāsts, kas to izseko. Lai „Meistaru un Margaritu” saprastu visā tās būtībā, bez Bībeles pārzināšanas, orientēšanās Jaunajā Derībā nekādi nevar iztikt, jo ne tikai Jeruzalemes notikumu izprašanā, bet arī Volanda un viņa pavadoņu patieso raksturu iepazīšanā Bībele ir ārkārtīgi svarīga, jo Volands īstenībā ir pārģērbies Sātans, Begemots ir maskējies dēmons, kas uz īsu laiku spēj pieņemt cilvēka izskatu, Korovjevs ir eņģeļu kora dalībnieks, Azazello ir viens no Apokalipses jātniekiem, kritušais eņģelis, kurš mācīja cilvēkiem taisīt ieročus un rotaslietas un sievietēm iemācīja „grēcīgo mākslu” krāsot viņu sejas, Stella ir senā leģenda, kura ieņem skaistas sievietes formu un pavedina guļošus vīriešus, un iespējams arī vampīrs un Abadonna ir nāves eņģelis.
Lai gan man šo romānu sākumā lasīt bija ļoti grūti, tas ātri vien ierauj sevī un sniedz garīgu pārdzīvojumu. Tas ir patiess meistardarbs, kas liek gan pārdomāt dažādas lietas cilvēku dzīvē, gan vienkārši izraisa patīkamas emocijas, smieklus un pārsteigumu. Pat nezinot īsti visu notikumu pamatu un skaidrojumu, man grāmata šķita interesanta, bet tagad uzzinot dažādas lietas saistībā ar romānu, lasot papildmateriālus, man ir prieks par šīm jaunajām atklāsmēm.
…
