Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:949982
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Jaunlatviešu centieni    3
  Jaunlatviešu ideju paudēji    4
  Īss ieskats galveno jaunlatviešu dzīvēs    4
  Krišjānis Valdemārs (1825 - 1891)    4
  Atis Kronvalds    5
  Fricis Brīvzemnieks    6
  Auseklis (Miķelis Krogzemis)    10
  Juris Alunāns    10
  Krišjānis Barons    12
  Andrejs Pumpurs    13
  Salīdzinājums ar mūsdienām    14
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

18. gadsimtā latviešu amatniekiem izdevās iegūt zināmu turību. Daudziem viņu bērniem beidzot bija iespēja skoloties. Daudzu turīgu latviešu bērni šo iespēju izmantoja. Arī dažiem trūcīgajiem vecākiem izdevās izskolot savus dēlus. Tā radās pirmā latviešu inteliģence. Pie tās piederēja Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Krišjānis Barons un citi. Vācieši viņus iesauca par jaunlatviešiem. Jaunlatvieši sāka darboties 1856. gadā, kad Krišjānis Valdemārs Tērbatā (Tartu) nodibināja patriotiski noskaņotu latviešu studentu pulciņu. Tajā gadā iznāca arī jauns laikraksts latviešu valodā – “Mājas Viesis”, kurā līdz 1860. gadam tika publicēti arī jaunlatviešu raksti.
Jaunlatvieši uzsāka cīņu par to, lai latviešiem būtu tādas pāšas tiesības kā vāciešiem. Turīgākajiem tautiešiem jaunlatvieši ieteica pirkt zemes īpašumus, pievērsties tirdzniecībai, rūpniecibai un jūrniecībai. Jaunajos apstākļos bija nepieciešamas plašākas zināšanas, tādēļ jaunlatvieši piedāvāja visāda veida izglītību.
Jaunlatvieši uzsvēra, ka, lai dzīvē tiktu uz priekšu, nav jātēlo vācietis. Viņi izsmēja tā sauktos “kaunīgos latviešus”, kas uzdevās par vāciešiem. Viņi pierādīja, ka vācieši kļūdas, uzskatot, ka izglītoti latvieši nemaz nav iespējami. Jaunlatvieši daudz darīja, lai izkoptu literāro valodu. Jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs aicināja krāt folkloru. Krišjānis Barons, kas arī bija jaunlatvietis, sakrāja un sakārtoja folkloru. Viņi uzskatīja, ka tas bija skaidras latviešu valodas avots un pamats nacionālajai literatūrai.
Jaunlatviešu ietekmē darbību sāka vairākas dziedātāju biedrības, kas dziedāja latviešu valodā. “Rīgas Latviešu biedrība” (dibināta 1868. gadā) organizēja teātri un 1873. gadā rīkoja pirmos vispārējos dziesmu svētkus.
Laikā no 1862. līdz 1865. gadam jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns izdeva laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”, kur cīnījās par saviem uzskatiem un prasībām. Šis laikraksts saniknoja vācu kungus, kas darīja visu iespējamo, lai laikrakstu darbību kavētu. Tādēļ 1865. gadā laikraksta izdošanu pārtrauca.
Jaunlatviešu idejas pārņēma un attīstīja tālāk dzejnieki romantiķi Auseklis (Miķelis Krogzemis) un Andrejs Pumpurs, kas slavināja latviešu tautas dzīvi teiksmainā pagātnē un ticēja brīvai tautas nākotnei un darbojās tās labā. Šo progresīvo 70. gadu romantismu latviešu literatūrā sauc par tautisko romantismu1, jo tauta ir Ausekļa un Andreja Pumpura daiļrades centrālā tēma. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1137408
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties