Civilprocesuālo tiesību funkcionālie un organizatoriskie principi

KOPSAVILKUMS
Apskatot civilprocesa tiesību principu jēdzienu un sastāvu, kā arī pašus principus, kas iedalās organizatoriskajos un funkcionālajos, var atzīmēt to, ka Civilprocesa likumā ir nodaļa “Civilprocesa principi”, bet tā nebūt neatspoguļo visus civilprocesuālo tiesību principus. Turklāt, tie panti, kas ietverti šajā nodaļā vairāk atbilst A daļas nosaukumam “Vispārīgie noteikumi” vai pirmās sadaļas nosaukumam “Civilās tiesvedības pamatnoteikumi” , bet ne “Civilprocesa principiem”.
Likumdevējs nav ievērojis to, lai principus varētu uztvert kā principus, ar atsevišķiem izņēmumiem. Piemēram, vai Civilprocesa likuma 6.panta nosaukumu “Civillietas ierosināšanas tiesā” var uzskatīt par principa nosaukumu? Pēc autores domām, nē. Pareizāks ir šī paša likuma 11.panta nosaukums “Civillietas izskatīšanas atklātums”. Atzinīgi šajā gadījumā jāatzīmē likumā “Par tiesu varu” ietvertos “Lietu izskatīšanas pamatprincipus”, kas ir skaidri definēti kā atklātums, koleģialitāte, aizstāvība, pušu līdztiesība utt.
Protams, ka šeit nevar runāt par jelkādu sadalījumu, ko varētu saprast ar civilprocesa tiesību funkcionālie vai organizatoriskie principi. Tas pat nav ne pieminēts, ne norādīts Civilprocesa likuma komentāros.
Pēc autores domām, būtu jāmaina principu redakcionālais izpildījums, jo tagadējais stāvoklis neveicina izpratni par principiem kā tādiem, ne arī rada skaidrību, vai it kā noteiktie principi ir principi vai vispārīgie noteikumi, jo, piemēram, tādā darbā kā “Tiesu sistēmas reforma Latvijā” tiek minēti tikai brīvi uztveramie principi: pušu līdztiesība, sacīkste, atklātums, nepārtrauktība, tiešums un mutiskums, bet ne vairāk. Rodas jautājums, kā, lai nodefinē, jau minēto, Civilprocesa likuma 6.pantu kā principu?
…