7. Secinājumi
1. Kooperatīvās mācīšanās galvenie mērķi, kas atšķir to no citām mācību metodēm ir sociālo un akadēmisko zināšanu apguve.
2. Mainoties mācību metodei, mainās skolēna un skolotāja loma pedagoģiskajā procesā. Kooperatīvajā mācīšanās procesā skolēns un skolotājs ir sadarbības partneri, kas veicina nepiespiestu atmosfēru klasē.
3. Tradicionālā mācīšanās balstās uz autoritārā vadības stila savukārt kooperatīvā mācīšanās balstās uz demokrātiskā vadības stila, kas ir humānās mācīšanas paradigma.
4. Grupu darbu organizēšana ir efektīva, ja :
• notiek mērķtiecīga darba organizācija,
• notiek sadarbības prasmju apguve,
5. Skolēnu sociālo prasmju attīstīšana psiholoģijas stundās norit veiksmīgāk, ja pedagogs pieņem paradigmu maiņu izglītībā un stundās realizē akadēmiskos un sociālos mērķus.
6. Skolēni ir atvērti pārmaiņām mācību procesā un būtu gandarīti, ja arī citās mācību stundās tiktu pielietota kooperatīvā mācīšanās metode. Audzēkņi izprot stundas norisi, kuras tendence ir sociālo prasmju attīstīšana un novēro sevī efektīvas pārmaiņas.
7. Skolēnu sekmes klasē, kurā pielieto kooperatīvo mācīšanās metodi, ir augstākas nekā klasē, kurā šī metode netiek pielietota. (Sk. interviju ar skolotāju)
8. Kooperatīvā mācīšanās ir aktuāla jau 10 gadus, bet gan pedagogu, gan bakalaura darba autores novērojumi, kas izdarīti četru gadu laikā aktīvi pildot prakses uzdevumus, tikai vienā klasē skolotājs ir sācis darbu ar kooperatīvo mācīšanās metodi.
9. Skolotāja, kas izmanto kooperatīvo mācīšanās metodi uzskata, šīs metodes izmantošana piešķir stundai citu augstāku darba kvalitāti – sociālo prasmju apguvi, akadēmisko zināšanu uzlabošanos un nepiespiestu gaisotni klases kolektīvā.
10. Praktiskā pētījuma rezultātā apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka skolēnu sociālo prasmju attīstīšana psiholoģijas stundās norit veiksmīgāk, ja tās saturs tiek apgūts kooperatīvā mācīšanās veidā.
…
