Recenzija operai "Traviata"

Operas darbība notiek Parīzē pēc II Pasaules kara - laikā, kad cilvēki centās aizmirst nāvi, asinis, zaudējumu un aizdziedēt kara brūces, lai ar lielu aizrautību atkal sāktu baudīt dzīvi.
Operas pamatā - Violetas un viņas kvēlā pielūdzēja Alfrēda neiespējamā un vienlaikus skaistā mīla, spožās balles un divvientulība, Parīzes romantika...
Violeta tiek attēlota kā tā laika bagātniece, sieviete,kas svārstās starp uzdzīves spožumu un dziļajām,negaidītajām jūtām pret Alfredo. Sižetu saasina arī Violetas liktenīgā slimība. Alferdo tiek atklāts kā jauns un dedzīgs mīlētājs, taču arī tikpat greizsirdīgs un mainīgs. Manuprāt, operā bez ievērības nepaliek arī Violetas draudzene Flora un kalpone Anīna, kas ir Violetas uzticības personas, kuru klātbūnē Violeta var atklāties kā cilvēks, nevis kā ballīšu karaliene, plašākā sabiedrībā.
Operas vokālā mūzika nelika vilties, jo bija izcili izpildīta, pie neaizmirstamajām Verdi melodijām. Ļoti patika Sondoras Vaices brīnišķīgi sniegtais soprāns. Aizkustināja Alfredo mīlestības ārija, kur varēja izbaudīt līdzeno dziedājumu skaistā tenora balsī. No vokālā izpildījuma uz mani emocionālu iespaidu atstāja fināla duets, kas spēja publiku, ieskaitot mani, ļoti saviļņot.…