Lomonosovs radīja krievu zinātniskās valodas pamatus; viņam izdevās ārkārtīgi veiksmīgi no latīņu valodas pārtulkot galvenos fizikas un ķīmijas terminus. 1748. gadā formulējis matērijas un kustības nezūdamības vispārīgo principu. Lomonosovs pievērsa uzmanību 1756 . gadā, masas saglabāšanas likumam ķīmiskajās reakcijās; izklāstīja savas atomāri korpuskulārās teorijas pamatus 1741 – 1750. gadam, izvirzīja kinētisko siltuma teoriju 1744 – 1748. gadam, pamatoja nepieciešamību izmantot fizikas likumus 1747 – 1752. gadam, lai varētu izskaidrot ķīmiskās parādības un piedāvāja teorētisko ķīmijas daļu nosaukt par „Fizikālo ķīmiju”, bet praktisko daļu par „Tehnisko ķīmiju”. Attīstot atomiskos priekšstatus, viņš izteica domu, ka visi ķermeņi sastāv no korpuskulām, bet tās savukārt no elementiem, kas atbilst mūsdienu priekšstatiem par molekulām un atomiem. Pēterburgas ZA ķīmiskajā laboratorijā tika īstenota plaša eksperimentālo pētījumu programma. Izstrādāja precīzās svēršanas metodes, izmantoja kvantitatīvās analīzes metodes. Pētīja šķidru, gāzveidīgu un cietu vielu stāvokļus. Diezgan precīzi noteica gāzu izplešanās koeficientus. …
