Zinādama, ka Uldis nespēs iemīlēt Zani, jo viņa sirds pieder tikai un vienīgi viņai, meitene tomēr centās atteikties no savas iespējas kļūt laimīgai. Atklājas arī tas, ka saikne un mīlestība pret ģimenes locekļiem tomēr ir stiprāka, kā pret citiem, lai arī Zane Baibai pateica skarbākus vārdus, viņa tomēr mīlēja māsu. Es domāju, ka arī Zane apzinājās, cik lielu upuri nest nolēmusi Baiba, jo nevar atstāt nepamanītas Baibas asaru pilnās acis, sakot šos vārdus. Lai gan Zane nemaz nevēlējās Baibu redzēt, bet šāda māsas rīcība viņai šķita cēlsirdīga, un Zane noskūpstīja māsas vaigu. Tieši šis notikums man liekas ļoti emocionāli bagāts, jo tajā atklājas gan Baibas cēlā rīcība, gan arī mīlestība pret māsu.
Kā otru emocionālāko momentu vēlos minēt Ortiņas strīdu ar saimnieci, kuras rīcība gan šķiet cietsirdīga un auksta kā ledus, jo viņa Ortiņai liek izvēlēties, vai atstāt māju, kurā Ortiņa dzīvojusi un kalpojusi gandrīz visu savu dzīvi, vai arī atturēt Baibu no tuvošanās Uldim. Es uzskatu, ka Otriņai šāda saimnieces rīcība bija ļoti smags trieciens, jo nekam nevajadzīga lieta tiek izmesta, tā Ortiņa tika patriekta no mājas, kaut gan vēlējās tikai labu, proti, palīdzēt Baibai, kura uzauga neviena neaizstāvēta un nelolota, un Ortiņa bija viņai gandrīz vai mātes vietā. Lai gan viņai bija iespēja palikt mājā, bet atturēt Baibu no tikšanās ar Uldi, viņa tomēr nolēma aiziet, jo vēlējās, lai viņas mīļā Baiba ir laimīga. …
