Nobeigums
Slepkavības, kas izdarītas piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī var notiek dažādos apstākļos. Strīdā kāds paņem smagu vai asu priekšmetu un nogalina. Iemesli parasti ir vai nu greizsirdība vai atriebība. Slepkavībās var notiek aculiecinieku klātbūtnē gan ierobežotu grupas cilvēku vidū. Arī mūsdienās šādas slepkavības tiek izdarītas, taču to nav daudz. Diplomdarba autore centās noskaidrot apstākļus kas kādā veida slepkavību padara netiks stingri sodāmu. Kā arī noskaidrot kā izmeklējas slepkavība, kas izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī par kuru paredzēts mazāks soda veids.
Analizējot Krimināllikuma 120. panta krimināltiesisko regulējumu un nodarījuma sastāvu var secināt, ka lai piemērotu šo pantu nepieciešams būt šādiem nosacījumiem:
1. Stipra psihiska uzbudinājuma stāvokli izraisījusi paša cietušā prettiesiska rīcība, kas izpaudusies kā vardarbība pret vainīgo vai viņa tuviniekiem vai arī kā smags vainīgā vai viņa tuvinieku goda aizskārums;
2. stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklis ir piepešs, un slepkavība ir nekavējoša atbildes reakcija uz cietušā prettiesisko rīcību. Te gan jāpiebilst, ka stiprs psihiskais uzbudinājums var rasties ne tikai cietušā prettiesiskas rīcības rezultātā tieši pirms viņa nonāvēšanas, bet tā cēlonis var būt arī ilgstoša psiho traumējoša situācija, kad cietušais ilgākā laika posmā sistemātiski ar savu rīcību rada paaugstinātu trauksmes sajūtu un noved līdz psiholoģiskam „sprādzienam” jeb tā sauktajam „pēdējā piliena” efektam;
3. slepkavībai raksturīgs piepeši radies tiešs vai netiešs nodoms.
Analizējot slepkavības, kas izdarītas piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī izmeklēšanas metodiku var secināt, ka lai piemērotu šo pantu nepieciešams izmeklēšanas gaitā pārbaudīt un pierādīt tieši šo normu dispozīcijas uzskaitīto apstākļu esamība vai neesamība, jāpierāda - vai slepkava atrodies pēkšņa dvēseles uzbudinājuma stāvoklī un vai to izsaukusi cietušā vardarbība vai smags apvainojums, nogalināšana tiek uzskatīta izdarīta stiprā afekta stāvoklī, ja tā sekoja uzreiz pēc darbības, kas izraisījusi šādu stāvokli. Slepkavības ir jāuzskata par izdarītu mīkstinošos apstākļos, ja vainīgais to izdarījis piepeša stipra psihiska uzbu¬dinājuma stāvoklī, kuru izraisījis cietušais ar vardarbību vai smagi aizskarot godu.
Analizējot izmeklēšanas sākotnējās un tālākās neatliekamās darbības var secināt, ka roku pirkstu un delnu pēdu, kā arī DNS un odroloģisko pēdu atrašana notikuma vietā nepārprotami un neapstrīdami pierāda, ka konkrētais cilvēks ir bijis šajā vietā vai aizskāris konkrētu priekšmetu, uz kura ir pēdas. Ekspertīžu atzinumi pierāda to ka slepkava bija nozieguma vieta un norāda slepkavības mehanismu un apstākļus kas pierāda to, ka slepkavībās izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī. Kompleksā psiholoģiskā un psihiatriskā ekspertīze, motīva un vainas formas noskaidrošana pierāda to, ka slepkavība izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī un slepkavības brīdi vainīgais atradās afekta stāvoklī. Slepkavībās, kas izdarītas stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī galvenais mērķis ir pārtraukt vardarbību vai smagu goda aizskārumu; motīvs var būt naids, greizsirdība, atriebība.
Nopratinot lieciniekus var secināt, ka liecinieku liecības norāda, ka no cietušā puse bija vardarbība un smaga goda aizskārumi. No kuru noskaidrošanas atkarīga slepkavas atbildību mīkstinošie apstākli. Liecinieki norāda cietušo personu un slepkavu un versiju par slepkavības motivāciju un paņēmienu. domām pirms tiesa izmeklēšanas gaitā ir svarīgi pratināšanas protokolā precīzi un pilnīgi fiksēt slepkavības apstākļus un liecinieku liecības. Pratināšanā iegūtās liecības pilnīgums un patiesums atkarīgi tikai no tā, cik adekvāti viņš to atspoguļo protokolā. No protokolā iegūtās liecības pilnīgums arī ir atkarīga novērtēšana psiholoģiskā un psihiatriskā ekspertīzes procesā. Ja tas ir izdarīts nepilnīgi tad tas var apgrūtināt izmeklēšu slepkavībās, kas izdarītas stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī.
…
