T. Zaļkalns vienā granīta šķautnē izcērt ģīmetni ar tipiskiem vaibstiem. Pārējos trijos ciņos atveidots sējējs ar sētuvi, pļāvējs, kas asina izkapti, un ganu meita. Jāpiebilst, ka tie ir pirmie lauku darba dzīves atainojumi mūsu granīta skulptūra. Līdzīgi, ar stāstošām granīta ciņu kompozīcijām, darināts arī Emīla Dārziņa kapa piemineklis.
20.gadu sākumā mākslā sākumā mākslā sāk darboties Emīls Melderis. Profesionālo izglītību viņš ieguva Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. Viņš tēlniecību iemīlēja un dziļāk izprata ar Teodora Zaļkalna darbu starpniecību.
Lielāki un nozīmīgāki formas un tēlnieciskās izteiksmes jauninājumi Meža kapu memoriālā skulptūra ienāca ar T. Zaļkalna figurālajiem ciļņiem M. Maldutes (1927. g.), E. Zemgales(pēc 1930.g.) un A. Balodes (1930. g.) kapu pieminekļiem. Kompozicionālajā iecerē tie ir visai bagāti un saistoši. Tēlnieks izmanto tradicionālo vertikālo stēlu, pieskaņojot tai figurālo ciļņu plastisko risinājumu. Lakoniskie līniju ritmi un īsie koncentrētie uzraksti sniedz savdabīgu tēlu atklāsmes variantu. Visas trīs Meža kapos uzstādītas T. Zaļkalna figurālo ciļņu izpildītas pelēkā granītā. Jāatzīmē, ka meistars ļoti mīlēja granītu, uzskatot to par mūžības materiālu.
Pirmo pieminekli ar figurālo cilni T. Zaļkalns veido dziedātājai Marijai Meldutei, diriģenta Teodora Reitera dzīvesbiedrei.…
