Emīls Dāvids Dirkheims

SVARĪGĀKIE DARBI
1893. g. "Darba dalīšana sabiedrībā" – doktora disertācija, kurā Dirkheims pieprasījis socioloģiju stingri nošķirt no psiholoģijas. Tajā Dirheims aplūko darba dalīšanas rašanās cēloņus un apstākļus, nosaka, kādai sociālai vajadzībai darba dalīšanas funkcijas nepieciešamas. Darba dalīšanas funkcijas ir: sabiedrības integrēšana, sociālā organisma vienotības nodrošināšana, solidaritātes radīšana. Darba dalīšana norāda uz to, ka cilvēks pieaug un attīstās. Dirkheims analizējis indivīda un kolektīvās attiecības, kā tām mijiedarbojoties sabiedrībā tiek panākta savstarpēja saskaņa (konsensuss).
Darbā Dirkheims iepazīstina ar izveidoto koncepciju par diviem sabiedrības tipiem:
• sabiedrība ar mehānisku solidaritāti – primitīvās, arhajiskās sabiedrības
• sabiedrība ar organisku solidaritāti – industriālās, modernās sabiedrības
1897. g.viņš publicējis savu trešo lielāko darbu „Pašnāvība: Pētījums socioloģijā” (Suicide: A StudyinSociology), kas bija gadījuma izpēte dažādu pašnāvību līmeņi starp protestantiem un katoļiem, un apgalvoja – ja ir spēcīgāka sociālā kontrole starp katoļiem, tad rezultātā ir zemākas pašnāvību līmenis.…