Veronikas Strēlertes dzeja

1912. gadā 10. oktobrī, Dobelē, dzima ievērojama latviešu dzejniece Rudīte Strēlerte, mums pazīstama kā Veronika Strēlerte. Raksturā kautrīga, nosvērta, mierīga un klusa. Viņa bija augusi rakstveža ģimenē, mācījās Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā, Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. 1941. gadā beidza Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu. Veronika Srelerte ir arī Selgas goda filistrs – šajā korporācijā tiek uzņemtas personas ar izciliem nopelniem zinātnē, mākslā vai sabiedriskajā dzīvē. 1945. gada 8. maijā emigrējusi uz Zviedriju, tur strādājusi dažādus darbus, vēlāk bijusi latviešu apgāda “Daugava” korektore un tulkotāja. Lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. Sastādījusi latviešu jaunākās dzejas antoloģiju “Likteņi” (1942), mīlas dzejas antoloģiju “Paradīzes meklētāji” (1964) un vairākas dzejas izlases.
1936. gadā savu likteni bija savienojusi ar nu jau mirušās māsas Helmas vīru Arvedu Švābi, bet 1943. gadā šī laulība tika šķirta. 1947. gadā apprecējās ar A.Johansonu un šajā laulībā dzimst viņu dēls Pāvils Johan­sons, kurš arī ir dzejnieks un, kura darbos saskata mātes (Veronikas) stila iezīmes. …