SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izejot no teorētiskās daļas un pētījuma var secināt:
Vairums Latvijas iedzīvotāji nekad nav iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, un attieksme pret to ir pārsvarā neitrāla vai dažos gadījumos pat negatīva. Brīvprātīgo darbinieku nostāja ir pozitīvāka. Bet tomēr gan brīvprātīgo, gan citu iedzīvotāju nostāja ir, ka brīvprātīgais darbs par tradīciju Latvijā pagaidām nevarētu kļūt.
Galvenās vērtības mūsu sabiedrībā šobrīd ir materiālās un individuālās, kas nemotivē darboties brīvprātīgi, jo tas ir darbs bez atlīdzības tās tradicionālajā formā. Tos, kas jau darbojas brīvprātīgi, ir motivējusi jauna darba pieredze un jauni kontakti, kas ir pozitīvi egoistiski faktori.
Latvijā brīvprātīgais darbs pagaidām joprojām ļoti daudziem asociējas ar padomju laika talkām, un citus brīvprātīgā darba veidus nemaz nezina. Bet vairums respondentu labprātāk kā brīvprātīgie iesaistītos kāda pasākuma organizēšanā.
Brīvprātīgie palīgi, kas iesaistījušies Pasaules hokeja čempionāta organizēšanā, pārsvarā ar savu darbu ir apmierināti, bet, kā jau minēts, ir iesaistījušies tajā pozitīvi egoistisku motīvu vadīti – lai iegūtu darba pieredzi un to apliecinošu sertifikātu, ko varētu pievienot savam CV.
Priekšlikums:
S/O „Brīvprātīgo centram” sadarbībā ar citām ieinteresētām valstiskām un nevalstiskām organizācijām vajadzētu izvērst visas Latvijas mērogā plašu un tiešām lielākajai sabiedrības daļai pamanāmu reklāmas kampaņu vai citu pasākumu kopumu, kas spētu vismaz daļu Latvijas iedzīvotāju motivēt un piesaistīt kādām brīvprātīgā darba aktivitātēm.
Pētījuma hipotēze apstiprinās daļēji, jo, lai gan kāda daļa Latvijas iedzīvotāju ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, daudzi nav motivēti turpināt iesākto, bet daudzi citi ir gatavi strādāt citu labā tikai par samaksu vai citiem materiāliem labumiem. Tikai 32% no aptaujātajiem iedzīvotājiem būtu gatavi darboties altruistisku motīvu vadīti, un arī tiem, kas jau darbojas kā brīvprātīgie tā nav augstākā vērtība viņu vērtību sistēmā.
…
