Heinrihs Johans Jaunauss

Jannaus dzimis 1753.g. 23.februārī Limbažos1 (citur literatūrā atrodams datums 9.marts2) Vidzemes vācu muižnieka ģimenē. Sākumā viņš mācījās Rīgas Domskolā, bet vēlāk studējis teoloģiju Getingenas universitātē. Jau 1776.g. viņš sāka strādāt par adjunktu, bet vēlāk bija mācītājs Laisā. Viņš bija ļoti izglītots garīdznieks, kas daudz lasījis, interesējies par vēsturi. Iepazīstoties ar J. Mēzera darbu “Osnabrikas vēsture”, Jannaus sāka pievērsties konservatīvi demokrātiskajam romantikas virzienam. Rezultātā, ja apgaismības domātājs Eizens uzskatāms par racionālistu, tad Jannaus pieder pie romantiskā virziena. Tomēr atsevišķas lietas abiem domātājiem bija līdzīgas, proti, viņi abi uzskatīja, ka cilvēki no dzimšanas ir vienlīdzīgi un netaisnības ir vēlāko patvarību sekas. Šo pamatdomu Jannaus centās pamatos ar jauniem vēsturiskajiem argumentiem.
Pēc studijām Getingenā 1976.g. Jannaus sāka strādāt par mācītāju Vidzemes guberņā Igaunijas daļā, vispirms Veravas apriņķī Polvā, bet no 1779.g. līdz pat savai nāvei – 1821.g. – Tērbatas apriņķī Lajusē. Paralēli tika uzsākta aktīva zinātniski pētnieciskā un publicistiskā darbība. Savos darbos Jannaus, galvenokārt, risināja aktuālus sociālos jautājumus.…