SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izpetot jautājumu par nekustama īpašūma ierakstīšanu zemesgrāmatā, tika pārskatāmi likumi, kuri regulē šo darbību. Viens no tiem ir likums „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un „Zemesgrāmatu likums”, kā arī nozīme pastāv arī „ Nekustamā īpašuma valsts kadastra” likumam, jo katram nekustāmam īpašumam ir savs numurs (kadastra numurs). Civillikuma trešā daļā ir skaidri noteikt (CL 994.p.): „ Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās. Nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās. Zemesgramatas darbība modernizējās, un pēdējas izmaiņas, ir grozījumi, kuri samērā atvieglo darbu un saisina laiku klientiem, kuri daudz veltēja laiku, lai noformētu dokumentus uz papīra (tagad daudz ko var iesniegt elektroniski un tiem dokumentiem ir tik pat juridiskais spēks kā papīrveida dokumentam), kā arī tērēja laiku, lai aizietu noformēt dokumentus no vienas iestādes uz otru. Tika veikti grozījumi Zemesgrāmatas likumā 1.pantā, kurš izteikts kā: „Nekustāmo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprinašana ir obligāta!”. Grozījumi stājās spēkā 2014.gada 29.novembrī. Uzskatu, ka šāda veida grozījumi, atvieglos dāža veida strīdus, kas saistīti ar īpašūma reģistrešanu zemesgrāmatā (īpašnieka reģistrēšana). Protams, ja cilveki ir labi informēti. Tas attiecās vairāk uz cilvēkiem, kas ir cienījamā vecumā. Daudzie no tiem, vēl dzīvo ar padomja laika uzskatiem, un daudziem ar tādi īpašumi, kuri nav reģistrēti, bet tā kā viņi kādu īpašumu lieto visu savu mūžu, tie arī uzskata sevi par īpašniekiem, kaut gan īpašuma tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā, un vairumam, nav zināms, ka viņu īpašums var skaitīties kā bezsaimnieka manta, neskatoties uz to, ka viņi šo īpašumu lieto, vai pat dažos gadījumos-cēla. Protams, galvenais, lai šie grozījumi būtu zināmi visiem patērētājiem.
…
