Mediji kā naida veicinātāji pret valsti. Dienvidsudānas gadījums

Abos medijos ziņa tiek atspoguļota visai vienādi, tiek izklāstīts notikums, ta iemesli un sekas ar ko arī kopīgais beidzas. Rt.com raksti bija daudz detalizētāki un tika citētas amatpersonas. Publikas attieksme, nevarētu teikt ka abos tā bija vienāda, abos protams naidīga, taču Latvijas medijā šis naidīgums vairāk izpaudās, kā konflikta situācijas izsmiešana, bez ne kādiem viedokļiem. Komentāri delfi.lv par šo notikumu ir bezjedzīgi un ciniski. Rt.com komentāros varēja novērot diskusijas par konfliktu, bet tik līdz sāka parādīties raksti par ASV turpmākajām darbībam visi komentāri neatkarīgi no nākošajiem rakstiem un to satura, tika vērsti pret ASV darbībām. Komentārus arī šajā medijā var raksturot kā naidīgus, tikkai ne attiecība pret konfliktu, bet gan pieminot ļoti daudz Irākas karu un to kā ASV atkal mēģina iegūt resursus.

SECINĀJUMI
Mediji apzināti vai neapzināti var izraisīt negācijas un pat naidu attiecībā pret kādu konfliktu cilvēkiem, kuiem pat īsti nav nekāda sakara ar šo notikumu. Naidīguma pakāpe ir atkarīga no kultūras un varētu teikt vēsturiskajiem notikumiem. Medijs, kas ir neatkarīgs parasti atspoguļo konfliktu no visām pusēm, min tā iemeslus un tālākās sekas. Lielākā daļa šo neatkarīgo mediju praktizē miera žurnālistiku, vismaz dažus no ši moduļa nosacījumiem. Sākumā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, mediji lasītāju/publikas naidu pret konfliktu, ja pat tas nav bijis mediju mērķis.
 
…