Secinājumi
1. Latvijas sportistiem ir raksturīga nestabilitāte – viņi mēdz uzvarēt stiprus pretiniekus un sagādāt pārsteigumus, kā arī zaudēt vājiem pretiniekiem.
2. Cilvēka psihei ir cieša saistība ar tā fiziskajām spējām.
3. Pārlieku liels un pārāk mazs uztraukums spēles gaitā ir slikti, jo tas traucē iegūt labu rezultātu.
4. Vairums jauniešu neuztrauc iespēja iegūt traumas sacensību laikā.
5. Stresa laikā pazeminās funkcionālās spējas, tādēļ sportists nav spējīgs pilnvērtīgi laiku veltīt spēlei.
6. Jaunieši nodarbojas ar rokasbumbu, lai attīstītu savu fizisko stāvokli, aizpildītu brīvo laiku, kā arī pavadītu laiku ar draugiem.
7. Starp aptaujātajiem jauniešiem ir tādi, kuri uzskata, ka komunikācija un saskaņa starp komandas biedriem var padarīt to spēcīgāku.
8. Ir svarīgi, lai starp treneri un sportistu būtu labvēlīgas attiecības, un nevienam no viņiem nav jācenšas vienam otru pakļaut.
9. Liela joma cilvēku dzīvē ir ģimenei un draugiem, tādēļ daļai jauniešu palīdz tas, ka spēli vēro un atbalsta līdzjutēji.
10. Visbiežāk jaunieši pārtrauc nodarboties ar rokasbumbu, jo viņiem vairs nav motivācijas un gribasspēka.
Nobeigums
Sports ir mana sirdslieta un aizraušanās, tieši tādēļ arī izvēlējos šādu zinātniski pētnieciskā darba tēmu. Rakstot šo darbu, man radās iespēja uzzināt par psiholoģijas nozīmi tieši sportā, par stresa iemesla faktoriem un arī kā to pārvarēt. No literatūras avotiem uzzināju arī daudz ko jaunu, kā arī, protams, daudzas lietas jau bija zināmas, ar kurām biju saskārusies sportā.
Jāatzīst gan, ka atbilstoši darba tēmai ir ļoti maz pieejama literatūra latviešu valodā. Lielāko daļu informācijas ieguvu no vienīgās grāmatas latviešu valodā par sporta psiholoģiju. Vairums cilvēku zina, ka sporta psiholoģija nozīme ir būtiska sportistu dzīvē. Plašsaziņas līdzekļos tiek izklāstīti dažādi sportistu relaksācijas paņēmieni, kā arī dažādas emociju paškontroles un pašregulācijas metodes, lai atbrīvotos no stresa. No tā izdarīju secinājumus, ka, pielietojot šīs metodes vai paņēmienus, ir vienkāršāk atbrīvoties no stresa un panākt labāku rezultātu.
Veidojot darba pētniecisko daļu, nebija iespēju, kā praktiski pierādīt savu izvirzīto hipotēzi, ka stress traucē sporta rezultāta sasniegšanai, tādēļ savu hipotēzi apstiprināju nepilnīgi, tikai ar literatūras palīdzību, kā arī anketējot jauniešu un noskaidrojot viņu domas par to, vai stress traucē sporta rezultātu sasniegšanai, uz ko vairums aptaujāto atbildēja apstiprinoši.
Arī manis izvirzītā problēma apstiprinājās, jo jaunieši maz uzmanības pievērš sportā tieši psiholoģiski, bieži vien tiek aizmirsts par spēles psiholoģisko pusi, un tādēļ arī nevar iegūt cerēto rezultātu. Domāju, ka jaunieši stresu var pārvarēt dažādos veidos, tikai tos vajag realizēt, bet tam ir nepieciešams ģimenes, draugu un komandas atbalsts, bet pats galvenais - sevis motivēšana un gribasspēks, tad arī sportists izcīnīs cerēto triumfu.
…
