Secinājumi
Darba izpildes laikā tika izdarīti vairāki secinājumi:
1. Dzīves līmenis ir viens no būtiskākajiem ekonomikas rādītājiem tautas labklājības radīšanai, kuru ietekmē ļoti daudz rādītāju, savā darbā par nozīmīgākajiem minot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ienākumu sadali, nodarbinātības un bezdarba līmeni, kā arī tautas attīstības indeksu (TAI).
2. Iekšzemes kopproduktu (IKP) ir uzskatāms par galveno faktoru, kas atklāj iedzīvotāju dzīves līmeni. IKP ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība (naudas izteiksmē) gada laikā. Darbā uzskatāmajās diagrammās IKP izteikt PSL (pirktspējas līmenī), lai precīzāk varētu to novērtēt, salīdzināt ar citu valstu rādītājiem. Jāatzīst, ka Latvijā IKP rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Salīdzinot ar Baltijas valstu datiem, Latvija ierindojas trešajā vietā. Tomēr pēdējo gadu laikā valstī novērojams straujš šo rādītāju kāpums, kas skaitliski uzlabo datus par dzīves līmeni kopumā.
3. Lai arī IKP būtiski raksturo dzīves līmeni, ienākumu sadales rādītāji (džini indekss, nabadzības riska slieksnis) precizē, uzskatāmi atklāj vienlīdzību valstī ienākumu ziņā. Pēc „Eurostat” un Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākajiem pieejamajiem datiem Latvijas Džini indekss 2013. gadā ir 0,352, kas diemžēl ir viens no augstākajiem Eiropā, tomēr pēdējā gada laikā ir nedaudz sarucis. Latvija ierindojas arī starp 6 ES dalībvalstīm, kuru nabadzības risks skar vairāk nekā 1/5 iedzīvotāju.
4. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras direktores teiktā, šobrīd (2014. gadā) operatīvie dati liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 9,9%. Kopumā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī pārsniedz 97 tūkstošus. Kopš 2010. gada bezdarba līmenis valstī sarucis par 4,6%. Salīdzinoši ar citām ES valstīm bezdarba līmenis Latvijā nav viens no augstākajiem, pēdējo gadu laikā nodarbinātības līmenim pārsniedzot 60% robežu.
…
