Kopējā ārējā un drošības politika, sadarbība tieslietās un iekšlietās

Lielu pavērsienu tieslietu un iekšlietu politikas Eiropas integrācijā pēc 1986.gada 28.februārī parakstītā Vienotā Eiropas Akta (VEA), kas orientējās uz iekšējā tirgus izveidi bez robežkontroles uz iekšējām robežām, deva 1992.gada 7.februārī parakstītais Marstrihtas līgums, kurā nosaka Savienības pilsoņu tiesības; vienotu vīzu sistēmu; vienbalsīgu balsojumu principu, bet no 1996.gada kvalificēta vairākuma balsojumu; sadarbības principus.6
Amsterdamas līgums pastiprināja iekšpolitikas un tieslietu politikas integrācijas redzamo tendenci un bija solis uz priekšu ceļā no ekonomiskās kopienas uz tiesisku kopienu. Viens no svarīgākajiem 1996. Un 1997.gada galotņu konferences rezultātiem bija Šengenas Drošības sistēmas pārņemšana atbilstoši EK un ES. Amsterdamas līgums nostiprina Kopienas institūciju kompetences iekšlietu un tieslietu politikā. Eiropas Justīcijas tiesai turpmāk tiks piešķirtas lielākas lemšanas tiesības integrācijas priekšrakstu vai uz to balstītu tiesisko aktu interpretācijā un policijas un krimināltiesiskās sadarbības pārbaudē.7
ES ievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamattiesības un atzīst brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvības ievērošanas un tiesiskas valsts principus. Tiek pievērsta īpaša uzmanība cīņai pret rasismu un naidīgumu pret imigrantiem. Tiek izstrādāta bēgļu un patvēruma meklētāju politika.8

…