Ievads
Ļoti daudz multfilmas mūsdienas tiek veidotas izmantojot datorgrafiku, varētu teikt, ka jaunie arhitektūras projekti vispirms tiek izstrādāti grafiski un pēc tam tos tikai realizē. Mašīnbūvē, automātikā, vides plānošanā, arhitektūrā, animāciju veidošanā, filmu specefektu, kā arī personāžu veidošanā – visās šajās jomās tiek izmantota datorgrafika. Un tai ir ļoti liela nozīme, jo ikkatras baudāmas filmas neatņemama sastāvdaļa ir datorgrafika. Ar mūsdienu datorgrafika spēj paveikt daudz un ļoti ieekonomēt cilvēku darbu. Jaunākajās filmās uzsvaru liek tikai uz datorgrafiku. Nav jātērē nauda par milzum lielu tērpu gatavošanu, bezjēdzīgu filmu dekorāciju iznīcināšanu. To visu var paveikt ar datorgrafiku.
Tomēr, ne visi datormākslinieki modelēšanas programmās izmanto animāciju un specefektu veidošanai. Tāpat tās tiek izmantotas attēlu veidošanai. Ir daudz interneta vietņu, kur topošie un jau pieredzējušie datormākslinieki izstāda savus darbus un ļauj tos apskatīt pārējiem māksliniekiem, un ļauj tos arī kritizēt. Kritika ir laba lieta. Ja cilvēks apzinās pats, ka viņa darbos ir kļūdas, bet pats viņš nespēj tās ieraudzīt – viņš turpmākos darbus veiks ar tieši tādām pašām kļūdām. Tāpēc, uzskata, ka ir vajadzīga kritika un ierosinājumi.
Kursa darbs tiek veidots, lai piesaistītu jauniešu uzmanību šāda veida programmām, jo tām ir perspektīvas nākotnē un, redzot to, kāds ir datorgrafikas pieprasījums mūsdienās, jādomā, ka šī nozare tikai attīstīsies. Latvijā jau ir ļoti daudz cilvēku, kas nodarbojās ar datormodelēšanu, daudzi pat ir ļoti zinoši datormodeletāji. Taču, katrs topošais datormodelētājs ir individuāls, lai izveidotu kādu nopietnu projektu. Latvijā ir izdota viena datoranimācijas multfilma: „Jezga džungļos”. Multfilma tika izdota 2008. gadā un guva diezgan plašu skatītāju atbalstu. Tieši tāpēc vajadzētu radīt mūsdienu Latvijas jauniešos interesi par šāda veida animēšanu. Taču tam visam var būt arī nevēlams rezultāts – varētu rasties par daudz interesentu un beigās rastos problēmas nevis tieši ar nodarbinātajiem, bet gan ar vietām, kur nodarbināt.
Kursa darba mērķis:
1. Radīt interesi par 3DS Max datormodelēšanas programmu.
Kursa darba uzdevumi:
1. Iepazīstināt ar 3DS Max programmas darba vidi,
2. Iepazīstināt ar navigāciju 3DS Max programmā,
3. Iepazīstināt ar programmas elementārākajām figūrām,
4. Iepazīstināt ar vienkāršākajiem modifikatoriem,
5. Iepazīstināt ar gaismu pielietošanu scēnās,
6. Iepazīstināt ar vienkāršākajām renderēšanas iespējām.
Turpmāk darbā tādi vārdi kā: advanced shaders, ambient occlusion un subsurface scattering, dynamic simulation, particle systems, radiosity, normal map creation, V-Ray, Brazil, Maxwell Render, finalRender, Auto Grid, Graphite Modeling, kā arī lielākā daļa modifikatoru - netiks pārtulkoti uz latviešu valodu, jo latviešu valodā daudziem terminiem nav tulkojuma vispār. Daudziem vārdu savienojumiem nav tulkojuma, un par cik tie ir vārdu savienojumi, katru savienojuma daļu pārtulkot burtiski nedrīkst, jo tad pazūd visa savienojuma jēga un latviski tas sāk izklausīties banāli. Darbā nedrīkst būt daļēji pārtulkoti svešvārdi. Programma latviešu valodā nav izdota un latviskot terminus attiecībā uz šo programmu lietotāji neiesaka, jo Latvijā šai programmai nav tik liela pieprasījuma. Visos latviešu forumos datormodelētāji šos angliskos terminus pārveido žargonos, kas ir ļoti līdzīgi angliskajiem terminiem. Šādi viņi neizdara lielu atkāpi no angļu valodas, taču savstarpēji saprot, par ko iet runa.
…
