Lietišķā teksta lingvistiskā analīze

1.Lietišķās valodas paveida vispārīgs raksturojums.

Lietišķās valodas paveids ir oficiālu dokumentu valodas stils, ko lieto administratīvi saimnieciskajā un sabiedriski politiskajā sabiedrības darbības sfērā. Šo valodas paveidu izmanto par oficiālu darījumu valodu valsts iestādēs, sabiedriskās organizācijās, kā arī atsevišķu personu oficiālos darījumos. Galvenā lietišķās valodas stila paveida funkcija ir praktiski speciālā funkcija. Tas darbojas ierobežotā, praktiski specializētā vidē, cieši saistīts ar sociālo dzīvi un norisēm, nav raksturīgas radošās izpausmes.
Latviešu literārajā valodā nav savas lietišķo rakstu tradīcijas. Laika gaitā pārņemtas trīs lietišķā stila tradīcijas – vācu (kopš pirmajiem rakstiem līdz), krievu (parādās 18.gs., aktualizējas Padomju Latvijas gados), angļu (parādās 20.gs. beigās, aktualizējas 21.gs.).

Jānis Rozenbergs1 nosauc šādas lietišķās valodas paveida pazīmes:
1)Tiek izmantoti emocionāli neitrāli izteiksmes līdzekļi.
2)Dokumentalitāte, lietišķums, ko rada gan teksta saturs, gan neitrālā valodas izteiksmes līdzekļu attieksme pret šo saturu, kaut gan pats saturs var būt ar subjektīvu vērtējumu.
3)Izteiksmes līdzekļu ekonomija – izvēlas pašus nepieciešamākos vārdus, frāzes, teikuma konstrukcijas. Daudzos lietišķajos rakstos līdzekļu vajadzība ir tik šaura, ka tos iespējams organizēt veidlapās. Prakse gan rāda, ka lietišķo rakstu valodā bieži vien sastopama pretēja parādība - liekvārdība. Bieži vien tā ir standartveida…