Asjas raksturojums Aspazijas lugā "Vaidelote"

Asjas sociālais stāvoklis bija labs. Viņa bija Paurimas zinātāja svētnīcā. Lai gan šis amats bija viņai uzspiests un viņa pati nemaz nevēlējās pieņemt sev šādu turpmāko likteni, diži sūdzēties viņa nevarēja, jo Asja bija galvenā no vaidelotēm, viņa bija priekšniece visām vaidelotēm un drīkstēja pārējās izrīkot un justies svarīgi.
Asja: „Man lielu godu teica piešķirtu,
Kad izvēlēta es no visām citām
Par zinātāju tiku Praurimai;
Ar varu mani vilka, saistīja
Pie dievu ziedokļiem, kad mana sirds
Vairs nebij brīva. Manim sargāt nolemts
Šās bālās dieves uguni, kur liesma
Jau manas pašas krūtīs deg.”
Par Asjas ģimeni nekas netika teikts. Šķiet, ka par viņas ģimeni bija kļuvusi svētnīca ar tās iemītniekiem.
Arī par vaidelotes izskatu un vecumu nekas nebija minēts. Bet var noprast, ka viņa bija jauna un skaista. Viņa bija nedaudz vecāka par Mirdzu.
Raksturā jaunā Asja bija mainīga. Viņai piemita gan vairākas labās, kā arī pāris sliktākas rekstura iezīmes. Asja bija gudra un zinoša, viņa savu līdzbiedri Mirdzu mācija visādās mācībās un skaidroja viņai to, ko pati Mirdza neizprata. Viņa daudz varēja stāstīt par mīlestību, jo tajā jomā jutās droša un ļoti zinoša. Bet gudrībā viņa izcēlās ne tikai mums ierastajā zināšanu jomā, bet arī vairāk viltīgajā. Viņa prasmīgi izgudroja plānu, kā tikt pie Laimoņa tā, lai neviens īsti nenojaustu, kas un kāpēc notiek.
Asja: „Cits prātā nāk, es runāšu ar krīvu,
Priekš svētnīcas bij Mirdza novēlēta,
Tur viņai jāpaliek.”
…