Nobeigums
Tiesības, kā īpaša juridisko normu sistēma un saistītās ar to tiesiskās attiecības, sabiedrības vēsturē radušās to pašu iemeslu dēļ kā arī valsts. Valsts un tiesību rašanās procesi iet paralēli un līdz ar to dažādām tautām un dažādos laika posmos tiesību veidošanos noteica tā laika specifika, savukārt pastāv arī kopējas likumsakarības. Tiesību rašanās, tāpat kā valsts, prasīja gadsimtus ilgu laika posmu un pārcieta dažādu ārējo ietekmi.
Mācību literatūrā ir atrodams pietiekoši liels materiālu klāsts, kas attiecināms uz valsts un tiesībām, valsts un tiesību jēdzienu, uzreiz jānorāda, ka vēl līdz pat šim laikam nav atrasta precīza un viennozīmīga valsts un tiesību jēdziena definīcija. Valsts un iesību jēdzieni un to izpratne ir veidojusies ļoti ilgā laika posmā un valsts un tiesību jēdzienu definīcijas ir mainījušās, mainoties laikam un sabiedrībā valdošajiem uzskatiem. Katrā gadsimtā gan filozofi, gan tiesību speciālisti ir mēģinājuši izskaidrot, kas ir valsts un tiesības un kas ir to rašanās pamatā.
Pastāv 3 uzskati par valsts un tiesību savstarpējo izcelsmi un attiecībām: - valsts ir pārāka par tiesībām, līdz ar to tiesības ir valsts produkts; - tiesības ir izcēlušās pirms valsts; - valsts un tiesības nevar viena bez otras pastāvēt, starp šiem jēdzieniem ir funkcionāla saikne.
Šie institūti ir vienlīdz svarīgi un nepieciešami: viens – kā spēka organizācija, otrs – gribas izpausmes forma. To loģiskajos sakaros objektīva vērtība ir ne tikai tiesībām, bet arī valstij. Ir novērots, ka noteiktos etapos stingrais valsts aparāts spēlē būtisku lomu un ir daudz vajadzīgāks.
Valsts un tiesību savstarpējās attiecības atspoguļojas tādos procesos kā, tiesības, vispirms, legalizē un konstitucionē valsts darbību, nosaka tās vispārējās robežas, atļauto un neatļauto, nodrošina kontroli pār šo darbību likumību un tās atbilstību starptautiskajiem standartiem. Ar tiesību palīdzību tiek nostiprināta iekšējā valsts organizācija, tās forma, struktūra, pārvaldes mehānisms, institūciju un amatpersonu statusu un kompetenci, varas dalīšanas principu, veido nepieciešamos institūtus. Valsts veido tiesības savas darbības reglamentācijai. Ar tiesību starpniecību tiek īstenotas valsts funkcijas un uzdevumi, realizēta tās iekšējā un ārējā politika, likumdošanā nostiprināta sabiedriskā iekārta, personas stāvoklis sabiedrībā.No tā mēš redzam, ka valsts un tiesības nevar pastāvēt viens bez otra un ir atkarīgi viens no otra.
…
