Onorē de Balzaks "Šagrēnāda"

Darbā atspoguļoti jauna cilvēka centieni pēc laimīgas dzīves. Rafaela sapņu piepildījumi mijas ar dziļiem depresijas periodiem.
Rafaels savā dzīvē bija izvirzījis vairākus mērķus. Galvenokārt viņš vēlējās kļūt bagāts un iegūt Fedoras mīlestību. Šī sieviete Rafaelam šķita pats ideāls. Rafaels to mīlēja. Viņš dedzīgi vēlējās Fedoras pretmīlu, tomēr viņas sirdī neatplauka mīlestība pret Rafaelu. Rafaels vēlējā būt laimīgs. Laime pēc viņa domām, slēpās naudā un viņa iemīļotās sievietes pretmīlā. Bieži apciemodams Fedoru Rafaels cerēja iegūt savas izredzētās mīlestību. Jauneklis juta simpātijas arī pret Polīnu, kura vienmēr atradās tam līdzās, taču patiesas jūtas pret meiteni Rafaelam radās, kad bija jau par vēlu. Polīna bija jauka meitene: “Paradusi manā klātienē skaļi domāt, Polīna atklāja man daudz skaistu savas dvēseles īpašību – viņas dvēsele vērās pretī dzīvei kā zieds, kas lēni uzplaukst saules gaismā.”
Rafaels bija nopietnās naudas grūtībās. Savu pēdējo naudu viņš tērēja, lai satiktu Fedoru. Vairs nespēdams izturēt nabadzību, Rafaels nolēma izdarīt pašnāvību, tomēr Rafaels nenonāvēja sevi, jo ieguva talismanu – šagrēnādu.…